Tā vietā, lai valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ķertos pie nacionālās lidsabiedrības airBaltic finansiālo problēmu novēršanas, viņš raida pārmetumus satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS), apsverot iespēju izvērtēt ministra atbilstību amatam.
Tikmēr aviokompānijas mazākuma akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) vadība uzsver, ka V. Dombrovska rīcībā vērojama bezdarbība.
Neauditētais 2010. gada pārskats liecina, ka airBaltic zaudējumi bijuši 34,2 miljonu latu apjomā, kas ir lielākie pēdējo sešu gadu laikā. 2009. gadā lidsabiedrībai izdevās strādāt ar 14 miljonu latu peļņu.
«Ministru prezidents izliekas, ka nespēj saprast situācijas nopietnību, lai gan airBaltic padome ir lēmusi par pamatkapitāla palielināšanas jautājuma steidzamību. Viņam uz galda ir divu apjomīgu auditu rezultāti – viens, ko valdības uzdevumā veica starptautiska auditoru kompānija, otrs, kuru veica Prudentia, valdības pieaicinātais konsultants airBaltic jautājumā. Atbildīgajām personām ir vairāk nekā pietiekami daudz informācijas lēmuma pieņemšanai. Lēmums vienalga netiek pieņemts. Turklāt ir liekulīgi runāt par akcionāru līguma izmaiņām, pirms valdība ir izlēmusi, vai vēlas turpmāk būt par lidsabiedrības akcionāru,» norāda BAS valdes locekle Inga Piterniece.
«Aiz šādas valsts kā lielākā akcionāra nesaprotamās rīcības ir acīmredzama Ministru prezidenta V. Dombrovska privāta nostāja, piesedzoties ar augsto ieņemamo amatu. Dombrovska kungs apzināti gremdē lidsabiedrību airBaltic, par ko liecina gan valdības faktiskā rīcība, gan bezdarbība, gan arī neoficiāla informācija no Ministru prezidenta tuvākās apkārtnes,» ir pārliecināta BAS pārstāve.
Savukārt satiksmes ministrs U. Augulis norāda, ka uzņēmuma darbības nodrošināšanai ir jāpalielina pamatkapitāls par 63,67 miljoniem latu. No tiem 30 miljoni būtu esošo obligāciju konvertācija, bet pārējā daļa būtu apmaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.
«Finansiālā situācija sabiedrībā airBaltic ir nopietna un jau martā Satiksmes ministrija par to informēja Ministru kabinetu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai ir pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām; lai nodrošinātu tās turpmāku darbību un attīstību, ir nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus,» norāda U. Augulis.