Pērn jūlija beigās Daugavpilī, Porohovkas dīķī, noķertā piraija Latgales zoodārzā jūtas labi, ir krietni pieņēmusies svarā, paaugusies gandrīz par galvas tiesu un gaida savus sugas brāļus.
"Izskatās, ka piraija tā vien bija gaidījusi brīdi, kad kāds viņu izmakšķerēs no dīķa un nogādās Latgales zoodārzā, kur tā tagad peld akvārijā un nekautrējas demonstrēt apmeklētājiem savu plēsoņas dabu - tiklīdz kāds pieliek pie akvārija sienas pirkstu, piraija, neliekot ilgi gaidīt, metas virsū un mēģina to nokost," daloties iespaidos par piraiju, aģentūrai LETA pastāstīja zoodārzā direktors Mihails Pupiņš.
Daugavpils piraijas dzīvesstāsts uzskatāmi apliecina šīs zivju sugas izdzīvošanas spējas. Pēc dzīves akvārijā sterilā vidē piraija spējusi izdzīvot, izlaista dīķī ar visu tā patogēno faunu un parazītiem. Arī zivs traumēšana, noķerot to uz āķa, un nakts pavadīšana traukā ar aptuveni trim centimetriem ūdens plēsoņai nav izrādījusies nāvējoša.
Neskatoties uz piraijas labo pašsajūtu, tikt pie atbilstošiem sugas brāļiem tai nebūšot viegli. Tam esot vairāki iemesli. Pirmkārt, zivīm jābūt aptuveni viena lieluma, jo tās, pārbaudot savu sugas brāļu un māsu dzīvotspēju, nereti viena otrai nokož pa kādam gabalam. Tādējādi tiek noskaidrots, vai kaimiņš ir gana stiprs vai varbūt ir pienācis laiks to apēst. Otrkārt, piraijām ir samērā smags raksturs. Zivis, kuras ir augušas kopā, viena otrai ir pielāgojušās. Sveša eksemplāra parādīšanās kompānijā ne vienmēr var tikt uzņemta draudzīgi, paskaidroja Pupiņš.
Latvija, pēc Pupiņa teiktā, neesot vienīgā piraijām neierastā valsts, kur tās sastaptas brīvā dabā. Acīmredzot vietējie dzīvnieku mīļi tādējādi mēģinot palielināt savās valstīs ūdenskrātuvēs mītošo zivju sugu daudzveidību.
Fakts, ka dīķī, iespējams, dzīvo vēl citas piraijas, īpašu ažiotāžu daugavpiliešos pērn tomēr neradīja. Cilvēki turpināja atpūsties dīķa krastos, varbūt lieku reizi izlemjot tajā tomēr nepeldēties. Īpaša ažiotāža netika novērota arī no makšķernieku puses.
Jau ziņots, ka pērn jūlija beigās, atpūšoties pie dīķa Ķīmiķu rajonā, daugavpilieši Sveta un Sergejs Demjohins un Karina Polunina izmakšķerējuši Latvijas ūdeņiem neraksturīgu zivi, ko vēlāk aiznesuši uz Latgales zoodārzu.
Velkot krastā pieķērušos zivi, atpūtnieki sākumā nodomājuši, ka uzķērusies aptuveni 15 centimetrus gara karūsa. Ņemot zivi no āķa, makšķernieki ar izbrīnu konstatējuši, ka priekš karūsas tai esot pārāk asi zobi un patiesībā tā neatgādinot nevienu no Latvijā izplatītajām zivju sugām. Liels bijis atpūtnieku pārsteigums, kad, atnesot lomu uz Latgales zoodārzu, izrādījies, ka uz āķa ar parastu slieku noķertā zivs ir Dienvidamerikas ūdenskrātuvēs izplatītā Piranja Pygocentrus.
Pieaugusi piraija var sasniegt pat 30 centimetru garumu. Tā kā brīvā dabā piraijas dzīvo baros un tām ir asi zobi, tās ir nopietns drauds cilvēkiem, sacīja Pupiņš.
Viņš pieļāva iespēju, ka piraija dīķī nokļuvusi no kāda akvārija. Piraijas brīvā dabā dzīvo baros, tādēļ arī parasti tās tiek tirgotas grupām. Pirms vairākiem gadiem kāds cilvēks, iespējams, iegādājies piraiju grupu - piecas līdz desmit nelielas, divus līdz trīs centimetrus garas zivtiņas. Ar laiku, iespējams, izdzīvojušas apmēram trīs vai piecas zivis, kurām nepieciešama nopietna aprūpe, - zivis regulāri jābaro un jātīra akvārijs. Iespējams, šie pienākumi piraiju saimniekam apnikuši un viņš nolēmis izlaist zivis tuvējā ūdenskrātuvē.
Porohovkas dīķī palikušās piraijas, ja tādas bijušas, salīdzinoši aukstajā Latvijas ziemā diez vai būs izdzīvojušas, prognozēja Pupiņš.