"airBaltic" mazākuma akcionārs gatavs nopirkt valsts daļas

Pēc šodienas airBaltic akcionāru sapulces no saviem amatiem lidsabiedrības airBaltic padomē ir atkāpušies Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) nominētie padomes locekļi Ilmārs Razumovskis un Žans-Šarls Korsaks.

Lidsabiedrības padome vakar sēdē vienbalsīgi atbalstīja valdes priekšlikumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Šodien valsts kā akcionārs tam vairs nepiekrīt. Šāda rīcība liek domāt par apzinātu airBaltic lielākā akcionāra vēršanos pret lidsabiedrības interesēm.

Aiz šādas valsts kā lielākā akcionāra nesaprotamās rīcības ir acīmredzama Ministru prezidenta Valda Dombrovska privāta nostāja, piesedzoties ar augsto ieņemamo amatu. Dombrovska kungs apzināti gremdē lidsabiedrību airBaltic, par ko liecina gan valdības faktiskā rīcība, gan bezdarbība, gan arī neoficiāla informācija no Ministru prezidenta tuvākās apkārtnes, portālu nra.lv informēja BAS valdes locekle Inga Piterniece.

"Pēdējo četru gadu laikā valsts kā akcionārs kompānijā nav bijis labs un atbildīgs saimnieks. Ir tikuši samazināti maksājumi citām aviokompānijām, bet ne airBaltic. Ir samazinātas lidostas nodevas Ryanair, bet ne airBaltic. Valsts ir apmaksājusi citu aviosabiedrību lidošanas nodevas, bet ne airBaltic. Valdība ir iesaldējusi lēmumus par jaunas lidostas termināli, tādējādi bremzējot kompānijas izaugsmi. Valdības vadītāji tikušies ar citiem iespējamiem investoriem, apejot savus esošos partnerus. Valdības pārstāvju destruktīvā darbība sasniedza jaunu līmeni šovasar līdz ar ekonomikas ministra Arta Kampara publiskajiem paziņojumiem un Ministru prezidenta atbalstu tiem. Lidsabiedrībai radītie zaudējumi šīs rīcības rezultātā ir mērāmi vairākos desmitos miljonu latu," norāda I. Piterniece.

BAS ir pārliecināts par premjera izliekšanos, ka valdība nespēj saprast situācijas nopietnību, lai gan airBaltic padome ir lēmusi par pamatkapitāla palielināšanas jautājuma steidzamību. Viņam uz galda ir divu apjomīgu auditu rezultāti - viens, ko valdības uzdevumā veica starptautiska auditoru kompānija, otrs, kuru veica Prudentia, valdības pieaicinātais konsultants airBaltic jautājumā.

"Atbildīgajām personām ir vairāk kā pietiekami daudz informācijas lēmuma pieņemšanai. Lēmums vienalga netiek pieņemts. Turklāt, ir liekulīgi runāt par akcionāru līguma izmaiņām, pirms valdība ir izlēmusi vai vēlas turpmāk būt par lidsabiedrības akcionāru. Pēc pēdējām četrām akcionāru sapulcēm, kurās valsts pārstāvis nebija spējīgs pieņemt nevienu lēmumu, ir skaidrs, ka šobrīd pārstāj eksistēt juridiskā bāze, uz kuras pamata lidsabiedrībai turpināt savu darbību.

Pievienojamies starptautiskās lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Arņa Luhses viedoklim, ka bez airBaltic lidostas “Rīga” izaugsmes iespējas dramatiski kritīsies. Nav vērts ieguldīt lidostas attīstībā 70 miljonus, ja Ministru prezidentam nav vēlmes attīstīt airBaltic. Pretējā gadījumā tiks uzsākts vēl viens “dienvidu tilta” projekts, kur tilta galā nav ielas turpinājuma. Lidosta bez pasažieriem nav nevienam vajadzīga. Tūristi varbūt atbrauks ar kuģiem, bet iedzīvotāji no valsts izceļos arī bez lidostas," uzsver I. Piterniece.

BAS nekavējoties iesniegs priekšlikumu valdības vadītājam ar trīs izvēles iespējām situācijas atrisināšanai airBaltic:

- BAS ir gatavs nopirkt visu valstij kā akcionāram piederošo daļu airBaltic kapitālā,

- BAS ir gatavs pārdot savus ieguldījumus airBaltic kapitālā, vienlaikus saņemot atpakaļ visus privātā akcionāra izsniegtos aizdevumus, kā arī pārdodot atpakaļ airBaltic preču zīmes;

- BAS ir gatavs jebkurā brīdī balsot par lēmumu palielināt airBaltic pamatkapitālu.

Svarīgākais