Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta ceturtdien, 22.oktobrī, paredzējusi izskatīt bijušā policista Jurija Kreslova un Ģenerālprokuratūras apelācijas sūdzības par spriedumu, ar kuru par labu Kreslovam piedzīta 20 000 latu kompensācija saistībā ar prettiesisku brīvības laupīšanu, un prokuratūrai uzdots atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas.
Kā ziņots, Kreslovs prasībā lūdz piedzīt 900 000 latu kompensāciju. Rīgas apgabaltiesa viņa prasību 2008.gada 19.martā daļēji apmierināja un piedzina 20 000 latu kompensāciju.
Tiesa uzdeva Ģenerālprokuratūrai atsaukt nepatiesās, Kreslova godu un cieņu aizskarošās ziņas, ka Kreslovs ir bijis "aizdomās turētais par uzņēmuma "Jaunpagasts plus" prezidenta Daiņa Peimaņa, Kalsnavas spirta rūpnīcas faktiskā līdzīpašnieka Arņa Šķestera slepkavību, Normunda Rijkura nogalināšanu un ar spirta biznesu saistītā uzņēmēja Māra Millera slepkavības mēģinājumu".
Apgabaltiesa uzdeva Ģenerālprokuratūrai laikrakstos "Diena" un "Neatkarīgā Rīta Avīze" publicēt ziņu atsaukumu 2002.gada 26.martā izplatītajām ziņām analogās rubrikās, lappusēs un drukā, kā arī publicēt norādi, ka 2002.gadā procesa virzītāja ar prokuratūras preses sekretāres starpniecību masu informācijas līdzekļiem izplatītā informācija ir bijusi nepatiesa un prokuratūra to atsauc.
Apelācijas sūdzību par šo spriedumu tiesā iesniedza gan Kreslovs, gan Ģenerālprokuratūra.
LETA jau ziņoja, ka prokurore Ilze Znotiņa lietas izskatīšanas gaitā Rīgas apgabaltiesā lūdza Kreslova prasību pilnībā noraidīt.
Znotiņa uzsvēra, ka prokuratūras preses centrs 2002.gada martā nav izplatījis paziņojumu ar tādu tekstu, kādu par aizskarošu un atsaucamu lūdzis atzīt Kreslovs, bet gan tikai informējis par viņa aizturēšanu.
Kreslovs, kurš savulaik tika atzīts par cietušo bijušā prokurora Staņislava Nazarova krimināllietā par 50 000 ASV dolāru kukuļa pieprasīšanu, kopā ar prasību atsaukt ziņas par viņa aizturēšanu saistībā ar iepriekšminētajām lietām, kā arī par drošības līdzekļa piemērošanu lūdza no valsts piedzīt kopumā 900 000 latu par morālo kaitējumu.
Kreslovs lūdza no Latvijas valsts intereses šajā procesā pārstāvošās Ģenerālprokuratūras piedzīt 300 000 latu par pretlikumīgas brīvības laupīšanas nodarīto kaitējumu, bet 600 000 latu - par goda un cieņas aizskārumu.
Znotiņa tiesā uzsvēra, ka prokuratūra nav īstā atbildētāja šajā lietā, jo Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā līdz šim nav pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret Kreslovu. Tikai šāds lēmums dotu tiesības viņam prasīt piedzīt naudu no prokuratūras.
Kreslovs tiesas sēdē atzina, ka par primāro savā prasībā uzskata ziņu atsaukšanu un prasība par kompensācijas piedziņu ir tikai otršķirīga.
Kreslova interešu pārstāvis Nikolajs Tropkins iepriekšējā tiesas sēdē iesniedza laikrakstu "Diena" un "Neatkarīgā" 2008.gada marta numuru kopijas ar rakstiem par zobārstniecības klīnikas "Elladent" īpašnieces Ellas Ivanovas slepkavības lietu, norādot, ka nepatiesās informācijas izplatīšana turpinoties līdz pat tiesas sēdei.
Tropkins skaidroja, ka Kreslovs nav ticis turēts aizdomās par saistību ar iepriekšminētajām uzņēmumu slepkavībām un Millera slepkavības mēģinājumu. Tiesa šos materiālus atteicās pievienot lietai, norādot, ka Kreslova prasība netiek papildināta vai grozīta, - materiālu pievienošana būtu iespējama tikai tādā gadījumā.