Biedrības Tavs novads organizētajā diskusijā starp Ikšķiles iedzīvotājiem, pašvaldību pārstāvjiem un Latvenergo izvērtās asa, tomēr konstruktīva, portālu nra.lv informēja zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs.
Tuvējo novadu pašvaldību (Ikšķiles, Salaspils, Ogres) vadības pārstāvji, iedzīvotāji un uzņēmēji pauda savu sašutumu AS Latvenergo valdes loceklim Mārim Kuņickim par to, ka darbi tiek veikti tieši atpūtas sezonā, nevis piemēram, septembrī. Iepriekš iedzīvotājiem bija norādīts, ka vasara ir piemērotākais laiks betonēšanas darbiem un rudenī traucē lietus, tomēr vairāki iedzīvotāji un arī būvfirmu pārstāvji pauduši, ka karstums betonam nāk par ļaunu un betons ir vēl papildus jālaista, tāpēc šādus darbus droši var veikt rudenī.
Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš aicināja atrast vidusceļu, paužot sapratni, ka darbi ir jāveic, tomēr uzsverot, ka iedzīvotāju intereses nekādā ziņā nedrīkst atbīdīt nomaļus. Arī Salaspils un Ogres pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka iedzīvotāji nedrīkst palikt pēdējā lomā un nevar būt tā, ka pašvaldības vienkārši tiek informētas, tikai par to, kad AS Latvenergo plāno darbus, nerēķinoties ar iedzīvotājiem.
Jau informēts, ka vairāk nekā 150 iedzīvotāji protesta vēstulē AS Latvenergo pauduši sašutumu par AS „Latvenergo” gadskārtējiem remontdarbiem, kas notiek no 13. jūlija līdz 27. augustam, pazeminot ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē, lai veiktu hidroelektrostaciju dzelzsbetona konstrukciju un betona virsmu atjaunošanu ūdens līmeņa mainīgajā zonā.
Citāts no iedzīvotāju vēstules: "Nav saprotams, kālab AS „Latvenergo” šos darbus veic pašā karstākajā gadalaikā, nevis vēlā agrā rudenī, kad laika apstākļi ir piemēroti šādām aktivitātēm. Mums, sava novada patriotiem (un ekonomiski domājošiem cilvēkiem) ir kauns, ka tūristi no Latvijas un arī ārvalstīm ierauga Daugavas krastos valdošo postažu. Šaubāmies, vai ārzemju tūrists, kam bukletos stāstīts par skaistajiem Latvijas laukiem un kas ieraudzījis patieso situāciju, ieteiks saviem radiem un draugiem šeit atbraukt. Būtībā ir radīts kaitējums ne vien Latvijas videi, bet arī tūrisma industrijai kopumā, jo šos darbus tiek plānots veikt 15 gadu garumā (gada laikā saremontējot tikai 1 km).
Mēs lūdzam AS Latvenergo kā sociāli atbildīgu koncernu:
1) turpmāk Rīgas HES remontdarbus plānot citā laikā, piemēram, septembra mēnesī, nevis atvaļinājumu sezonā, rēķinoties ar iedzīvotājiem un novada viesiem
2) veikt remontdarbus tā, lai Daugava netiktu pārvērsta par izpostītu novadgrāvi (ar pūstošām zivīm), kas domāts tikai un vienīgi elektroenerģijas ražošanai
3) Neizpostīt Daugavas ekosistēmu
4) novērtēt pašlaik veikto darbu kvalitāti un tempu."
Bioloģisko zinātņu doktore, profesore Anna Korotkova (Tulas valsts pedagoģiskā universitāte, Krievija) norādīja: „Iespējams, ka ir izjaukta ekosistēmas stabilitāte un pašattīrīšanās – notiek organisko pārpalikumu pūšana. Tas, ka krasts ir vietām zaļš, norāda, ka krājas liekas organiskās vielas. Ir gājuši bojā tie mikroorganismi, kas utilizē organiskās vielas. Tās nav ūdenszāles. Ja šīs vielas nesatrūd, tad sākas organisko pārpalikumu palielināšanās un samazinās skābekļa daudzums ūdenī. Risinājums varētu būt spēcīga straume un krasta mehāniska attīrīšana, kā arī ūdenskrātuves rekultivācija.” Līdzīgu uzskatu pauž arī Stradiņa universitātes mikrobioloģijas pasniedzēja Ilze Strepmane: „Industrializācija un ķimizācija ir nozīmīga, tomēr atcerēsimies, ka cilvēks ir pats būtiskākais.”
Diskusiju rosināja biedrība „Tavs novads”, un tās iemesls bija ikgadējie Rīgas hidroelektrostacijas (HES) dzelzsbetona konstrukciju nostiprināšanas un atjaunošanas darbi, kuru dēļ HES ūdenskrātuvē no 13. jūlija līdz 27. augustam ir pazemināts ūdens līmenis. Šā gada jūlijā AS „Latvenergo” saņēma atklātu vēstuli, kurā Ikšķiles un Saulkalnes iedzīvotāji aicināja Rīgas HES ūdenskrātuves remonta darbus neveikt vasarā, bet plānot tos citā laikā.
Diskusijā izskanēja gan emocionāli, gan pragmatiski viedokļi. Daļa iedzīvotāju, kā arī pašvaldību vadītāji pauda uzskatu, ka ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ cieš Ikšķiles un Saulkalnes tūrisma nozares uzņēmēji, kā arī vide. AS „Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis skaidroja, ka „koncerna vadība izprot atsevišķu iedzīvotāju neapmierinātību, taču saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu AS „Latvenergo” pienākums ir rūpēties par hidrotehnisko būvju drošumu”.
Nepieciešamos darbus iespējams veikt tikai vasaras mēnešos, kad zivis iznārstojušas un Daugavas ūdens līmenis ir viszemākais. M. Kuņickis skaidroja, ka iemesli ir tehniski, vides apstākļu un sociālās atbildības nosacīti. Tehnisku iemeslu – zemās ārgaisa temperatūras dēļ – dēļ šos darbus nav iespējams veikt ziemā. „Marts, aprīlis, maijs un daļēji jūnijs savukārt ir zivju nārsta periods, kad ūdens nostrāde nav iespējama”, - skaidroja AS „Latvenergo” valdes loceklis.
AS „Latvenergo” sadarbojas ar biedrību „Mēs zivīm” un šogad uzņēmums ņēma vērā arī vides ekspertu novērojumus un ieteikumus, lai ūdenslīmeņa pazemināšana neietekmētu zivju nārstu. Tādējādi, lai saudzētu vidi, minētajā periodā darbus nav iespējams veikt. Turklāt jūnijā – augustā, periodā starp pavasara paliem un rudens lietavām ūdens līmenis Daugavā ir viszemākais un minētos darbus iespējams veikt viskvalitatīvāk. Vasarā arī energosistēmā ir mazāks elektroenerģijas patēriņa pieprasījums, kas atļauj nedarbināt hidroelektrostacijas un nepieciešamo elektroenerģiju nodrošināt no citiem avotiem.
Lai arī daži klātesošie pauda uzskatu, ka, viņuprāt, krasta betonēšanas darbus iespējams veikt arī vēlā rudenī un pat ziemā, M. Kuņickis uzsvēra, ka -„hidrobūvju stiprināšanas tehnoloģija ir specifiska, un nav korekti šādus darbus salīdzināt. Ar mūsdienu tehnoloģijām iespējams betonēt arī ziemā, taču šādā gadījumā vairākus miljonus vērta projekta izmaksas ļoti būtiski palielinātos.”
Tomēr, izprotot iedzīvotāju vajadzības, M. Kuņickis klātesošajiem solīja, ka AS „Latvenergo”, konsultējoties ar projektētājiem, izskatīs iespējas krasta stiprināšanas darbus veikt vēlākā laikā, nevis vasarā, kad ir aktīva tūrisma sezona. Latvenergo valdes loceklis diskusijas dalībniekiem piedāvāja arī izvērtēt iespēju no pašvaldības puses uzlabot pludmales infrastruktūru, tajos periodos kad ūdens ir nolaists, lai iedzīvotāji tomēr var izmantot pludmales.
AS „Latvenergo” kā sociāli atbildīgs uzņēmums jau vairākus gadus Rīgas HES ūdenskrātuves ūdenslīmeņa pazemināšanas laiku saskaņo ar reliģisku organizāciju un sabiedrisku interešu grupu vajadzībām. Piemēram, 2002. gadā, kad Rīgas HES ūdenskrātuvē tika pazemināts līmenis, Sv.Meinarda salā notika jauniešu dienas, kas pulcēja ap 2000 dalībnieku.
Minētajā laikā ar pašvaldības atbalstu notiek Ikšķiles novada svētki, kuru sastāvdaļa ir arī „Latvijas dubļu spēles,” tādēļ AS „Latvenergo” ik gadu ņem vērā arī šo spēļu organizatoru intereses. Ogres Sv.Meinarda un Ikšķiles Romas katoļu draudzes Ikšķilē 2011. gada 21. augustā Sv.Meinarda salā organizē svētku dievkalpojumu, šai laikā draudze organizē arī salas krasta stiprināšanas darbus.
Rīgas HES ūdenskrātuvē līmenis regulāri tiek pazemināts gan apsekošanas, gan remonta darbos jau kopš hidroelektrostacijas uzcelšanas 1976. gadā.
Kā zināms, šobrīd notiek Rīgas HES dambja augšas bjefa nogāžu betona seguma atjaunošana 1453 metru garumā. Atbilstoši Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujai šajā periodā minimālais ekspluatācijas ūdens līmenis ūdenskrātuvē ir 17,25 m virs jūras līmeņa. Darbu veikšanai ir nepieciešama ūdens līmeņa pazemināšana hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē līdz atzīmei 16.05 m virs jūras līmeņa, šai rīcībai ir saņemta Valsts vides dienesta atļauja ar nosacījumu, ka ūdenskrātuves nostrādei jānotiek pakāpeniski, nepārsniedzot ātrumu 0,3m/st. līdz augstuma atzīmei 17m virs jūras līmeņa un attiecīgi nepārsniedzot 0,2 m/st. zem augstuma atzīmes 17m virs jūras līmeņa atbilstoši Valsts vides dienesta izsniegtajai ūdens resursu lietošanas atļaujai. No 13. jūlija notika pakāpeniska ūdenskrātuves nostrāde, sasniedzot remontdarbiem nepieciešamo ūdens līmeņa atzīmi – 16,05 m virs jūras līmeņa. Hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs betonēto nogāžu galvenie atjaunošanas darbi ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveidošana. Remonti tiek organizēti trijās maiņās, tai skaitā brīvdienās un naktīs. Pašlaik projektā aizņemti aptuveni 150 cilvēki. Rīgas HES kopējais dambju un aizsprostu garums ir 15,4 km, taču vienā gadā maksimāli iespējamais betona virsmas atjaunošanas ir tik liels, cik to atļauj izpildīt remontdarbu tehnoloģiskais process un Valsts vides dienesta izsniegtā atļauja ūdenslīmeņa pazemināšanai. Tādēļ remontdarbi jāveic regulāri – katru gadu vasaras periodā. Šogad Rīgas HES kopumā tiek remontētas nogāzes 26550 m2 platībā, izmantojot 4730 m3 betona. Remonta posma garums – 1500m, atjaunojamo šuvju garums – 3600 m. Tiks apsekotas betona virsmas zemūdens zonā 13300 m2 platībā. Ja remonti netiktu veikti savlaicīgi, tiktu apdraudēts hidroelektrostacijas būves drošums.