Kulbergs oficiāli nosauc jaunās valdības sastāvu

© Ģirts Ozoliņš/MN

Ministru prezidenta amatam izvirzītais Andris Kulbergs (AS) otrdien iepazīstinājis ar jaunās valdības sastāvu un valdības mērķiem, jaunajā valdībā vairāku jomu vadību uzticot bezpartejiskiem ministriem.

Kulberga valdību veidos "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), kuriem kopā Saeimā ir minimāls 51 balss pārsvars, bet balsis šādai valdībai solījis arī Ainārs Šlesers, kura partijai "Latvija pirmajā vietā" parlamentā ir 17 deputāti, no kuriem par valdību gan balsošot ne visi.

Kulbergs preses konferencē paziņoja, ka jaunajā valdībā līdzās politiski deleģētiem ministriem strādās arī vairāki bezpartejiski nozares eksperti.

Finanšu ministra amatam izraudzīts bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis. Viņam ir 25 gadu pieredze finanšu nozarē. Purgailis ieguvis bakalaura un maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Latvijas Universitātē, kā arī papildinājis izglītību INSEAD universitātē. Profesionālo karjeru viņš sācis "Parex bankā", vēlāk strādājis "Latvijas Hipotēku un zemes bankā", "Latvijas Pasta bankā", "GE Money Bank" un "SEB bankā", bet kopš 2024. gada ir bankas "Citadele" galvenais ekonomists Latvijā. Viņš ir arī Kulberga ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos.

Veselības ministra amatam izraudzīts uzņēmuma "Amber Beverage Group" valdes loceklis Normunds Staņēvičs. Staņēvičs bijis Kulberga studiju biedrs. Viņš ieguvis izglītību starptautiskajā uzņēmējdarbības vadībā Tallinas "Concordia International University" un maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā. Staņēvičs strādājis uzņēmumā "Deloitte Latvia", bijis "Ventspils naftas" finanšu direktors, laikraksta "Diena" valdes priekšsēdētājs, "Rīgas piena kombināta" vadītājs un "Food Union Europe" ģenerāldirektors. Kopš 2023. gada maija viņš salīdzinoši neilgu laiku vadīja Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kā arī iepriekš vadījis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomi.

Savukārt ārlietu ministra amatam izraudzīts Latvijas vēstnieks Uzbekistānā Ģirts Jaunzems, kurš ir Kulberga klases biedrs. Jaunzems Latvijas ārlietu dienestā strādā kopš 1999. gada. Viņš ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē, strādājis vairākās Ārlietu ministrijas struktūrvienībās, tostarp bijis Ekonomiskās diplomātijas departamenta direktors, kā arī strādājis Latvijas vēstniecībās Krievijā, Itālijā un Grieķijā. Par Latvijas vēstnieku Uzbekistānā viņš kļuva 2025. gadā, kas viņam bija pirmais vēstnieka nozīmējums.

Aizsardzības ministra amatā darbu turpinās Raivis Melnis, kuru no armijas rindām politikā aicināja vēl "Jaunās vienotības" politiķi. Melnis ir profesionāls karavīrs un atvaļināts Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis, kurš iepriekš bijis Latvijas militārais pārstāvis un sakaru virsnieks Latvijas vēstniecībā Kijivā, kā arī bijušās premjerministres Evikas Siliņas padomnieks. Ja netiktu aicināts turpināt vadīt ministriju, Melnis bija solījies atgriezties dienestā.

Iekšlietu ministra amatā darbu turpinās Nacionālās apvienības deleģētais Jānis Dombrava. Viņš ir viens no ilgstošāk strādājošajiem Nacionālās apvienības politiķiem, Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu vēsturē un Saeimā darbojas kopš 2010. gada.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā darbu turpinās Edgars Tavars (AS). Tavars ir Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs.

Zemkopības ministra amatā ticis aicināts deputāts un lauksaimnieks Edgars Putra (AS). Putram ir uzņēmējdarbības un valsts finanšu pārvaldības pieredze, viņš iepriekš strādājis Saeimā un bijis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Satiksmes ministra amatam izraudzīts premjera līdzšinējais padomnieks juridiskajos jautājumos Krišs Lipšāns. Viņš ir jurists, darbojas ar Kulbergu saistītās Auto asociācijas valdē, iepriekš bijis Kulberga palīgs Saeimā, konsultējis parlamentārās izmeklēšanas komisiju par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, strādājis Labklājības ministrijā un savulaik darbojies partijā Alda Gobzema veidotajā partijā "KPV LV".

Ekonomikas ministra amatā izraudzīts Saeimas deputāts un uzņēmējs Edgars Štelmahers (AS). Viņš ieguvis izglītību biznesa administrācijā Biznesa augstskolā "Turība", ir SIA "New Rosme" valdes loceklis un darbojas uzņēmumā "Rework Agency". Plašāku atpazīstamību viņš ieguva kā "Cēsu alus" vadītājs.

Izglītības un zinātnes ministra amatā izraudzīts Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS), kurš iepriekš strādājis par skolas direktoru un Saeimā vadījis Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Tieslietu ministra amatā darbu sāks līdzšinējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Vitovskis (AS), kura profesionālā darbība saistīta ar tieslietu sistēmu un valsts pārvaldi.

No NA puses valdībā darbu turpinās kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš pirms politiskās karjeras bija profesionāls operdziedātājs un Latvijas Nacionālās operas solists.

Savukārt labklājības ministres amatu ieņems partijas priekšsēdētāja Ilze Indriksone, kura savā politiskajā karjerā jau paspējusi ieņemt ekonomikas un izglītības ministres amatus. Viņa iepriekš strādājusi Kurzemes plānošanas reģionā, uzņēmumā "Talsu autotransports", bijusi Talsu novada domes deputāte un vicemēre, kā arī vairāku Saeimas sasaukumu deputāte.

Kulbergs apliecināja, ka valdības darba pirmajā posmā plānots sākt Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju. Līdz reorganizācijas pabeigšanai par nozares politisko pārraudzību atbildību uzņemsies pats Ministru prezidents.

Premjers sola, ka jaunās valdības prioritātes būs ekonomikas izaugsmes veicināšana, valsts pārvaldes efektivizācija, drošības stiprināšana un lēmumu pieņemšanas paātrināšana. Pēc viņa teiktā, mazāka koalīcija ļaus izvairīties no sarežģītiem kompromisiem, kas līdz šim kavējuši reformu īstenošanu.

Kulbergs tika atkārtoti aicināts veidot valdību pēc AS uzvaras Saeimas vēlēšanās, kurās AS ieguva 41 mandātu, bet otrs koalīcijas partneris NA - 10 mandātus. Opozīcijā tika atstātas partijas "Progresīvie" ar 10 mandātiem un "Jaunā vienotība" ar septiņiem mandātiem, jo tās, pēc Kulberga domām, varētu kavēt līdzšinējās politikas pārskatīšanu. Ar apvienību "Suverēnā vara"/"Apvienība jaunlatvieši" AS sarunas neveica, bet ar Šlesera partiju tikās vienreiz, secinot, ka daļā jautājumu viedokļi sakrīt, tomēr kopīga valdība netiks veidota.

Kā ziņots, Andris Kulbergs premjera krēslā pirmo reizi nonāca 2026. gada maija beigās, kad iekšējo nesaskaņu dēļ krita "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" valdība. Kulberga nonākšana valdības vadītāja amatā ļāva īsā laikā būtiski audzēt AS reitingus.

Kulbergs dzimis 1979. gadā. Viņš studējis Tallinas Starptautiskajā Konkordijas universitātē, kur 2002. gadā ieguva bakalaura grādu ekonomikā un biznesā ar specializāciju starptautiskajā biznesa vadībā, kā arī Rīgas Biznesa skolā, iegūstot profesionālā maģistra līmeņa grādu starptautiskajā biznesā un komercijā. Pirms iesaistīšanās politikā viņš strādājis telekomunikāciju uzņēmumā "Lattelecom", vadījis automobiļu tirdzniecības uzņēmumus, tostarp "Inchcape Motors Latvia", bijis Latvijas Auto asociācijas vadītājs un no 2013. līdz 2022. gadam strādājis uzņēmumā "GeesinkNorba" Nīderlandē.

2022. gadā viņš tika ievēlēts Saeimā no AS un vadīja tur parlamentāro izmeklēšanas komisiju par "Rail Baltica" projektu. Kulbergs pirmo reizi premjera amatā nonāca 2026. gada maijā, bet tā paša gada rudenī tika atkārtoti ievēlēts Saeimā.

Lasi arī:

Video