Andžāns: Eiropieši nepiekritīs Krievijas piedāvātajai "jaunajai drošības arhitektūrai"
Lielākā daļa Eiropas valstu un Kanāda nepiekritīs Krievijas piedāvātajai "jaunajai drošības arhitektūrai", aģentūrai LETA vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
Jau rakstīts, ka Abū Dabī nule notikušo sarunu gaitā Krievijas pārstāvji Eiropas diplomātiem izteikuši idejas par "jauno Eiropas drošības kārtību", kas cita starpā paredz Somijas izstāšanos no NATO un alianses atteikšanos no bāzēm Baltijas valstīs, piektdien, atsaucoties uz avotiem, vēsta Vācijas laikraksts "Bild".
Eksperts Krievijas priekšlikumus kopumā uzskata par neīstenojamiem. Andžāns atzina, ka šādu jautājumu apspriešana ir nepatīkama un ASV prezidenta Donalda Trampa iespējamo rīcību patlaban droši paredzēt nevar.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Krievijas priekšlikumus raksturoja kā diktatora Vladimira Putina sapni, proti, panākt, lai Krievijai kā Padomju Savienības mantiniecei būtu teikšana par bijušo padomju republiku dalību aliansēs un to, kā tās organizē savu drošību.
Andžāns apšaubīja, ka Krievija pati ticētu iespējai šādas prasības īstenot. Viņaprāt, tā drīzāk varētu būt sarunu taktika - izvirzīt maksimālistiskas prasības, lai beigās panāktu kaut kādu piekāpšanos, piemēram, teritoriju jautājumos vai par Ukrainas bruņoto spēku skaitliskā sastāva iesaldēšanu.
Eksperts uzsvēra, ka Krievijas vēlme mainīt Eiropas drošības kārtību nav jauna. 2008. gadā toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs rosināja noslēgt jaunu Eiropas drošības līgumu, bet 2021. gadā līdzīgus priekšlikumus izvirzīja Putins. Pēc eksperta paustā, abiem piedāvājumiem kopīga bija vēlme dot Krievijai teikšanu par citu valstu dalību aliansēs un to, kādus spēkus izvieto Krievijas tuvumā.
Andžāns atgādināja, ka 2021. gada priekšlikumi paredzēja apturēt NATO turpmāku paplašināšanos, tai skaitā nepieļaut Ukrainas uzņemšanu aliansē, un samazināt vai izvest citu NATO dalībvalstu spēkus no valstīm, kuras 1997. gadā nebija aliansē. Tas tieši attiektos arī uz Latviju, uzsvēra eksperts.
Vērtējot iespējamo ASV nostāju, Andžāns pieļāva, ka Tramps varētu ieklausīties Krievijas argumentos. Viņaprāt, Putins varētu cerēt uz NATO spēku apjoma samazināšanu, alianses turpmākas paplašināšanās apturēšanu vai militāro mācību padarīšanu, Krievijas ieskatā, par mazāk provokatīvām.
Pašreizējās sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā Andžāns stratēģiskā līmenī vērtēja kā bezjēdzīgas. Viņaprāt, Krievijas delegācija atkārto Maskavas maksimālās prasības, bet tehniskā līmenī vienošanos nevar sagatavot bez attiecīgiem norādījumiem par mieru no augstākās vadības. Eksperta ieskatā Ukraina sarunās piedalās galvenokārt tādēļ, lai vēl vairāk nesadusmotu Trampu.
