Astoņu latu ģimenes valsts pabalstu turpinās izmaksāt arī nākamgad, šodien pēc Demogrāfisko lietu padomes sēdes paziņoja premjerministrs Valdis Dombrovskis. Turklāt pabalsts tiks saglabāts visām ģimenēm un līdzšinējā apmērā.
Lai gan Labklājības ministrija sagatavojusi jaunu koncepciju ģimenes valsts pabalsta reformai, piedāvājot četrus variantus, kā turpmāk maksāt astoņu latu pabalstu par bērnu, visticamāk, valdība atbalstīs variantu, kas paredz līdz pat 2015. gadam neveikt nekādas pārmaiņas un turpināt maksāt šo pabalstu līdzšinējā kārtībā. Tas izriet no valdības vadītāja šodienas paziņojuma.
Koncepcijā, ko valdība gan vēl nav skatījusi, ir piedāvājums strādājošiem vecākiem šo pabalstu aizstāt ar lielākiem nodokļu atvieglojumiem. Paši koncepcijas izstrādātāji, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība, nevalstiskās organizācijas atbalsta koncepcijas ceturto variantu, saskaņā ar kuru līdz 2015. gadam nekādas reformas netiek veiktas.
Pirmais variants paredz palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošo bērnu no 70 uz 102 latiem mēnesī, bet trūcīgām ģimenēm saglabāt astoņu latu pabalstu. Galvenā šā varianta priekšrocība ir budžeta līdzekļu ekonomija – ap 19 miljoni latu gadā, tomēr trūkumu saraksts gan ir daudz garāks – zūd pabalsta universālā jēga; atbalsts tiek nodrošināts, pamatojoties uz vecāku statusu darba tirgū vai uz ģimeņu materiālo novērtējumu.
Otrais variants būtībā paredz pilnīgu atteikšanos no ģimenes pabalsta, jo attiecībā uz strādājošiem bērnu vecākiem pabalsta vietā tiktu nodrošināti lielāki nodokļu atvieglojumi, savukārt trūcīgām ģimenēm nevis pabalsts, bet sociālā palīdzība pašvaldībās, kas tiek piešķirta jau tagad. Šā varianta trūkumi ir identiski pirmajam, tomēr ir viens liels trūkums, visticamāk, to arī norādījušas pašvaldības – būtiski var pieaugt pašvaldību izdevumi, un, ja pašvaldībai turpmāk būs pašai jānosaka, cik lielu pabalstu maksāt, katra to darīs pēc saviem ieskatiem.
Ar trešo variantu LM nedaudz atgriežas iepriekšējā koncepcijā, jo tas paredz pabalstu tikai trūcīgām ģimenēm. Budžeta ekonomija gan būtu 23,03 miljoni latu gadā – tā ir viena priekšrocība, otra – pabalsts kļūtu mērķētāks, to saņemtu ģimenes, kuram tas visvairāk nepieciešams.
Visvairāk priekšrocību ir koncepcijas pēdējam variantam, kurā piedāvāts līdz 2015. gadam neko nemainīt. «Pabalsts jāsaglabā līdz tam laikam, kad valsts spēs nodrošināt kompleksu pieeju atbalsta sniegšanā ģimenēm arī pēc tam, kad bērns sasniedzis divu gadu vecumu,» norāda labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS). No 2015. gada LM piedāvā pabalstu diferencēt (tomēr maksāt visiem) atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Šāda kārtība bija spēkā arī pirms krīzes. Lielākais diskusiju jautājums šajā variantā būs tas, vai valsts varēs atļauties paredzēt papildu naudu, kas būs nepieciešama, piemēram, nākamgad tie būs vairāki desmit miljoni latu, jo iepriekš tika paredzēts, ka no nākamā gada šo pabalstu maksās pašvaldības.