Kazāks: Eiropas tirgus sadrumstalotība ierobežo konkurenci un kavē investīcijas

Eiropas ekonomikas problēma nav nepietiekams tirgus mērogs, bet gan tā sadrumstalotība nacionālajos tirgos, kas ierobežo konkurenci, attur no investīcijām un neļauj uzņēmumiem samazināt izmaksas, paplašinot darbības mērogu, trešdien, atklājot Latvijas Bankas tautsaimniecības konferenci, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka par vienotu Eiropas tirgu tiek runāts jau ilgstoši, tomēr joprojām ir grūti Eiropas kopējās ekonomiskās intereses izvirzīt augstāk par šaurākām nacionālajām interesēm, kas politiķiem un vēlētājiem bieži ir tuvākas.

"Viena Eiropa, viens tirgus. Mēs par to runājam jau gadu desmitiem," sacīja Kazāks, piebilstot, ka sadrumstalotības saglabāšana ir zaudējumus nesoša stratēģija.

Viņa ieskatā Eiropai ir nepieciešama dziļāka ekonomiskā integrācija un pragmatiska federalizācija jeb plašāka lēmumu pieņemšana kopīgā ES līmenī jomās, kurās tas būtu efektīvāk. Ģeopolitiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas šo uzdevumu padara arvien steidzamāku.

Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka Eiropa ir viena no pasaules lielākajām ekonomikām un tai ir nepieciešamie talanti, kapitāls, tehnoloģijas un tirgus mērogs, lai konkurētu globāli. Tomēr šīs priekšrocības neizdodas pilnvērtīgi pārvērst ekonomiskos panākumos. Eiropas uzņēmumi saskaras ar šķēršļiem darbības paplašināšanai, uzkrājumi netiek pietiekami novirzīti inovāciju finansēšanai, vadošie uzņēmumi biežāk ir nacionāla, nevis globāla mēroga līderi, savukārt produktivitātes izaugsme jau gadiem ir neapmierinoša.

Vienlaikus globālā konkurence saasinās, tehnoloģiskās pārmaiņas paātrinās un Eiropas drošības vide ir būtiski mainījusies. Kazāks uzsvēra, ka bez spēcīgas ekonomikas nevar būt pārtikusi, droša un ģeopolitiski ietekmīga Eiropa.

Viņš atzīmēja, ka Mario Dragi un Enriko Letas ziņojumos jau ir izklāstīti nepieciešamie pasākumi Eiropas konkurētspējas stiprināšanai, tomēr progress to īstenošanā ir pārāk lēns.

Kazāks uzsvēra, ka īpaši izteiktas sadrumstalotības sekas ir Eiropas finanšu tirgos. Eiropa nespēj efektīvi pārvērst uzkrājumus ekonomikas izaugsmē, un tās finanšu tirgi neatbilst ne pašreizējām vajadzībām, ne nākotnes izaicinājumiem.

Tādēļ Eiropai ir nepieciešami savstarpēji konkurējoši finanšu uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus pāri valstu robežām, saskaņots regulējums un uzraudzība, kā arī jāatsakās no nevajadzīgām nacionālā līmeņa prasībām, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) regulējumu.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viens no galvenajiem šķēršļiem ir regulējuma un institucionālās atšķirības starp valstīm. Gadu gaitā dažādi regulējumi ir uzkrājušies, un, lai gan katram no tiem sākotnēji bijis pamatots iemesls, to kopums kļuvis pārmērīgs, ierobežojot risku uzņemšanos un ekonomikas izaugsmi. Tāpat tirgū nostiprinājušies uzņēmumi mēdz gūt labumu no nacionālo tirgu priekšrocībām, lobējot papildu prasības, kas pārsniedz ES regulējumu.

"Mēs nevaram prasīt, lai uzņēmumi būtu konkurētspējīgi pasaules mērogā, vienlaikus aizstāvot struktūras, kas ierobežo to izaugsmi," uzsvēra Kazāks.

Viņa ieskatā Eiropai nepieciešama diversificēta un labi integrēta finanšu sistēma, kas būtu noturīga, konkurētspējīga un spētu efektīvi uzņemties inovācijām un uzņēmējdarbības izaugsmei nepieciešamos riskus.

Runājot par Vācijas ekonomiku, Kazāks norādīja, ka tās līdzšinējais izaugsmes modelis, kas balstījās konkurētspējīgā rūpniecībā, lētā enerģijā un spēcīgā pieprasījumā no Ķīnas, vairs nedarbojas. Enerģija kļuvusi dārgāka, Ķīna ir kļuvusi par spēcīgu konkurentu, bet tehnoloģiju attīstība pārveido rūpniecību. Vienlaikus Vācijai ir priekšrocība, kuras trūkst daudzām citām Eiropas valstīm, - fiskālā telpa. Plaša valsts investīciju programma varētu radīt ilgtermiņa ekonomiskus ieguvumus visā Eiropā, tomēr Vācija viena pati nevar konkurēt ar ASV un Ķīnas ekonomikas mērogu.

Kazāks minēja, ka 2025. gadā ES veidoja aptuveni 18% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 26% ASV un 16,5% Ķīnā, savukārt Vācijas īpatsvars bija tikai 4,3%. Tādēļ būtiska nozīme ir ES vienotā tirgus stiprināšanai, jo labāk funkcionējošs vienotais tirgus ļautu Vācijas investīcijām sniegt lielāku ieguldījumu visas Eiropas ražošanas kapacitātes attīstībā.

Noslēgumā Kazāks uzsvēra, ka spēcīga Eiropa ir priekšnoteikums spēcīgai Latvijai un Baltijas valstīm. Lai panāktu izaugsmi, ir nepieciešams raudzīties uz jautājumiem no visas Eiropas perspektīvas un nekavējoties īstenot nepieciešamās pārmaiņas.

Savukārt Vācijas Federālās bankas (Deutsche Bundesbank) prezidents Joahims Nāgels konferencē uzsvēra, ka Vācijas un Latvijas labklājība ir atkarīga no konkurētspējīgas un inovatīvas Eiropas Savienības (ES), kas spēj rīkoties neatkarīgi arvien sadrumstalotākā pasaulē.

Viņš norādīja, ka ar nacionālajām reformām vien nepietiks, jo daļu ekonomikas izaugsmi kavējošo šķēršļu iespējams novērst tikai Eiropas līmenī. Tādēļ nepieciešams pabeigt ES vienotā tirgus izveidi, padziļināt finanšu integrāciju un stiprināt Eiropas neatkarību maksājumu sistēmu jomā.

Nāgels skaidroja, ka ES vienotais tirgus joprojām nav pilnībā izveidots, īpaši pakalpojumu un uzņēmumu pārrobežu darbības jomā. Atšķirīgie nacionālie tiesiskie un administratīvie regulējumi kavē uzņēmumu darbības paplašināšanu un mazina Eiropas pievilcību strauji augošiem uzņēmumiem.

Viņa ieskatā sadrumstalotības mazināšanai jābūt vienam no Eiropas politikas galvenajiem mērķiem. To varētu veicināt arī ierosinātais "EU Inc." regulējums, kas paredzētu vienotu, brīvprātīgi izmantojamu uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu visā ES, atvieglojot jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu darbības paplašināšanu.

Runājot par finanšu integrāciju, Nāgels uzsvēra, ka Eiropā ir būtiski uzkrājumi, tomēr pārāk liela daļa šī kapitāla nenonāk produktīvās investīcijās. Tādēļ nepieciešams attīstīt riska kapitāla un akciju tirgus, nodrošināt konsekventāku kapitāla tirgu uzraudzību un vienkāršot banku un vērtspapīrošanas regulējumu.

Tāpat Nāgels norādīja, ka Eiropā patērētāji un uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ārpus Eiropas, kas rada stratēģisku atkarību. Eiropas maksājumu neatkarības stiprināšanā būtiska loma būtu digitālajam eiro, kuru ikdienas maksājumiem pašlaik paredzēts sākt ieviest no 2029. gada beigām.

Vienlaikus Nāgels atzinīgi novērtēja Latvijas pieredzi digitalizācijas jomā. Viņš norādīja, ka Vācija varētu mācīties no Latvijas viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanā, jo Latvijā jau līdz 2023. gadam bija panākta gandrīz pilnīga viedo skaitītāju ieviešana, savukārt Vācijā to zemā izplatība joprojām ierobežo dinamisko elektroenerģijas cenu izmantošanas iespējas.

Tāpat viņš kā pozitīvu piemēru minēja Latvijas vienoto digitālo kontaktpunktu uzņēmējiem, norādot, ka uzņēmumu dibināšanas procedūru digitalizācija var palīdzēt samazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības attīstību.

Jau ziņots, ka trešdien notiek Latvijas Bankas organizētā ikgadējā tautsaimniecības konference "No politikas līdz ietekmei. Eiropas tautsaimniecības nākotne".

Šogad konferences uzmanības centrā ir galvenie izaicinājumi, ar kuriem jaunajā ģeopolitiskajā vidē saskaras eirozonas ekonomika un tās nozīmīgākais spēlētājs - Vācija. Eiropas valstu ekonomikas ir cieši saistītas, tāpēc šie izaicinājumi būtiski ietekmē mazāku ES dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, attīstības perspektīvas.