Kulbergam skaidrojums, kāpēc cilvēki nepiesakās valsts pārvaldes amatiem

Bieži vien cilvēki nepiesakās uz amatiem valsts pārvaldē, jo viņu vārdi pirms apstiprināšanas amatā tiek nevajadzīgi "izķidāti publiskajā telpā", uzskata Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Lūgts komentēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka Jāņa Rozes virzīšanu uz KNAB priekšnieka konkursa noslēdzošo kārtu, Kulbergs atzina, ka viņam nav nekāda priekšstata par Rozi, jo nav ar viņu ticies.

Tomēr, pēc Kulberga domām, korupcijas apkarošanā valstī līdz šim nav darīts pietiekami. Premjers uzskata, ka ir vajadzīgs tāds KNAB priekšnieks, kas ir spējīgs ne tikai darīt darbu, bet arī labi komunicēt. Esot jāatrod labākais iespējamais vadītājs, kas var veikt pārmaiņas gan iestādē, gan nozarē kopumā.

Iepriekšējais KNAB vadītājs Jēkabs Straume Kulbergu esot brīdinājis un premjers tam piekrītot, ka cilvēki nelabprāt piesakās amatiem valsts pārvaldē kopumā. "Tas ir saistīts ar to, kas tie nodarīts publiskajā telpā, kā viņi tur tiek ķengāti vēl pirms viņi vispār ir izvērtēti," izteicās Kulbergs.

Viņš domā, ka kandidātiem vispirms ir jāiziet pārbaudes, vai viņi vispār atbilst amatam, un tikai tad, kad paši ir gatavi publiski runāt, tad viņus varot vērtēt arī sabiedrība.

Jau vēstīts, ka KNAB priekšnieka amata konkursa komisija nolēmusi uz otro un noslēdzošo kārtu virzīt KNAB priekšnieka vietnieku Rozi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

LETA arhīvs liecina, ka Roze 2014. gadā kļuva par KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītāju. Viņam šo amatu piedāvāja toreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Roze 2016. gada vasarā pārcelts Streļčenoka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatā.

Pirms karjeras KNAB Roze strādāja Drošības policijā (Valsts drošības dienestā).

Pirmajā kārtā komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Otrajā kārtā komisija padziļināti vērtēs pretendentu kvalifikāciju, amatam nepieciešamo pieredzi un zināšanas. Tā arī uzklausīs pretendentu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm un attīstību, kā arī pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanu Latvijā. Konkursa noslēgumā augstāko novērtējumu ieguvušo pretendentu virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā.

KNAB priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima.

Atbilstoši likumam pretendentu atlases komisiju vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Valsts drošības dienesta priekšnieks. Atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

Līdzšinējais KNAB priekšnieks Straume augusta sākumā pirms termiņa beigām negaidīti un bez skaidrojumiem devās izdienas pensijā. Straume pirmo reizi KNAB priekšnieka amatā stājās 2017. gada jūnijā, bet 2022. gadā viņš tika pārvēlēts uz vēl vienu piecu gadu termiņu.

KNAB priekšnieka vietas izpildītāja ir KNAB priekšnieka vietniece Ineta Cīrule, kura konkursā nepieteicās.