VUGD priekšnieks izteic bažas par kādu tendenci iedzīvotāju vidū

Latvijā ieviestā agrīnā brīdināšana ir privilēģija, tāpēc satraucoši, ka teju 12% iedzīvotāju pēc šādu brīdinājumu saņemšanas nerīkojas, jo uzskata, ka apdraudējums viņus personīgi neskars, pirmdien žurnālistiem atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis, komentējot aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret šūnapraidi.

Baltmanis vērtēja, ka agrīnā brīdināšana ir privilēģija, jo ir ļoti daudzas valstis, kurās nepastāv šādas sistēmas. Piemēram, 2021. gadā Vācijā un Beļģijā kopumā plūdos gāja bojā 157 cilvēki. Beļģijā viens no galvenajiem secinājumiem bija tāds, ka tobrīd nepastāvēja agrīnās brīdināšanas sistēma, proti, cilvēkiem nebija iespēju saņemt brīdinājumu par apdraudējuma tuvošanos.

Aptauja liecina, ka daļa sabiedrības mēģina pēc brīdinājuma saņemšanas atrast papildu informāciju, taču Baltmanis uzstāj, ka brīdinājumam nav nepieciešams pārapstiprinājums sociālajos tīklos vai medijos.

Aptauja liecina, ka gandrīz ceturtā daļa jeb 24,4% pievērš šūnu apraides paziņojumiem uzmanību, bet ne vienmēr uzskata par nepieciešamu rīkoties. Savukārt 11,7% norāda, ka nerīkojas, jo uzskata, ka apdraudējums viņus personīgi neskars. "Gandrīz 12% iedzīvotāju norāda, ka viņi nerīkotos, jo uzskata, ka apdraudējums viņus neskars. Tas ir satraucoši," sacīja Baltmanis.

VUGD priekšnieks vērsa uzmanību, ka šūnapraides paziņojums ir oficiāla un uzticama informācija, ko nosūta atbildīgās iestādes. Ja paziņojumā norādīts, ka jārīkojas nekavējoties, tad, meklējot papildu informāciju, var zaudēt laiku, kas nepieciešams sevis pasargāšanai, pauda Baltmanis.

Valsts civilās aizsardzības plānā ir noteiktas ap 20 institūcijas, kurām ir pienākums vadīt reaģēšanas un seku likvidēšanas darbus. VUGD ar katru no šīm institūcijām ir izstrādājis algoritmus, kuros noteikts, kādos gadījumos aktivizē šūnu apraidi. "Šūnu apraidi aktivizējam tikai tad, kad, piemēram, NBS pusē ir pārbaudīta informācija par reāli pastāvošu apdraudējumu," piebilda Baltmanis.

Vienlaikus VUGD no savas puses ir ieguldījis daudz pūļu, lai maksimāli nodrošinātu sabiedrību ar šo agrīnās brīdināšanas pakalpojumu.

Psiholoģe Diāna Zande žurnālistiem atzina, ka viens no iemesliem, kādēļ cilvēki nerīkojas vai ignorē brīdinājumus, ir nogurums no šāda veida informācijas. "Informatīvais lauks ir ārkārtīgi pārsātināts, un mūsu smadzenes spēj uztvert noteiktu informācijas daudzumu. Ja mēs saņemam brīdinājumus bieži vai dažāda veida brīdinājumus, tad mūsu smadzenes ir tendētas vienkārši vairs nepievērst tiem uzmanību," atzīmēja psiholoģe.

Kā piemēru Zande pieminēja uzrakstus par smēķēšanas kaitīgumu uz cigarešu paciņām, kuriem smēķētāji sen vairs nepievērš uzmanību. Vienlaikus ignorēšana nenozīmē, ka smēķēšana nenogalina. Psiholoģe atgādināja, ka brīdinājumu ignorēšana var izrādīties liktenīga. To var salīdzināt ar nepiesprādzēšanos automašīnā, proti, ir nepieciešams tikai viens gadījums, lai iestātos nopietnas sekas.

Viena no lietām, kas ļauj nepierast pie brīdinājumiem un neuztvert tos nenopietni, ir katram individuāli izveidot savu konkrētu algoritmu rīcībai pēc brīdinājuma saņemšanas, piemēram, paņemt pauzi un rūpīgi izlasīt saņemto brīdinājumu. Ja brīdinājumā norādīts, ka jārīkojas nekavējoties, tad vispirms tas jāizpilda un pēc tam jāmeklē papildu informācija.

"Šis vienkāršais algoritms visbiežāk aizņems ļoti maz laika. Bet šo principu ieviešam kā absolūtu likumu: līdzīgi kā uz ielas, iedegoties sarkanajai gaismai, satiksmes dalībnieki apstājas, jo tas ir algoritms," uzsvēra Zande.

Kā nākamo soli pēc brīdinājuma saņemšanas psiholoģe rekomendē izveidot savu plānu par turpmāko rīcību. "Piemēram, saņemot brīdinājumu par vētru, cilvēks darīs to un to. Var izveidot sava veida špikeri par nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem, lai savu iespēju robežās būtu gatavs rīkoties," sacīja Zande. Tāpat nepieciešams pārrunāt iespējamo rīcību ģimenē, piemēram, kurš sazināsies ar tuviniekiem un kā rīkoties, ja katrs ģimenes loceklis atrodas savā ģeogrāfiskajā vietā.

Jau ziņots, ka Latgalē katrs trešais jeb 33,3% iedzīvotāju pievērš uzmanību šūnu apraides paziņojumiem, taču ne vienmēr uzskata par nepieciešamu atbilstoši rīkoties, liecina pēc VUGD pasūtījuma veiktā "Norstat" pētījuma dati.

Pētījums liecina, ka gandrīz 95% aptaujāto ir saņēmuši šūnu apraides paziņojumus un vairāk nekā puse jeb 51% norāda, ka tos uztver nopietni. Tomēr tikai 9,3% respondentu atzīst, ka nekavējoties rīkojas atbilstoši norādījumiem, savukārt 41,7% pirms rīcības pārbauda papildu informāciju.

Aptaujas rezultāti atklāj arī citas atšķirības respondentu attieksmē pret šūnu apraides paziņojumiem. Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,4% aptaujāto pievērš tiem uzmanību, bet ne vienmēr uzskata par nepieciešamu rīkoties. Savukārt 11,7% norāda, ka nerīkojas, jo uzskata, ka apdraudējums viņus personīgi neskars. Kopumā aptaujā piedalījās 1004 respondenti, no kuriem 89,4% šūnu apraides paziņojumus saņēmuši jau vairākas reizes.

Kontekstā ar pētījumā izgaismoto problēmu, ka daļa respondentu paziņojumu pamana, taču neuzskata iespējamo apdraudējumu par pietiekamu iemeslu rīcībai, VUGD uzsver - tas, ka paziņojuma saņemšanas brīdī apdraudējums vēl nav redzams vai jūtams, nenozīmē, ka tas nevar ietekmēt cilvēka drošību.

Aptauju pēc VUGD pasūtījuma veica pētījumu uzņēmums "Norstat", 2026. gada novembrī tiešsaistē izvaicājot 1004 respondentus visā Latvijā.

Tāpat ziņots, ka šogad vairākkārt Latgalē un arī Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnu apraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu, turklāt daži droni Latvijā arī nokrita un eksplodēja. Vienā gadījumā drons tika notriekts.

Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Atsevišķos gadījumos droni nemaz nav ielidojuši Latvijas gaisa telpā un brīdinājumi izsūtīti vairāk preventīvi.