Kulbergs: budžetā tuvāko trīs gadu laikā būtu jāpanāk vismaz trīs miljardu eiro ietaupījums

Nākamās valdības Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs (AS) pēc tikšanās ar potenciālajiem koalīcijas partneriem pirmdien pauda, ka no "Jaunās vienotības" (JV) līdz šim nav saņēmis pietiekami konkrētu redzējumu par iespējamiem budžeta samazinājumiem un valsts pārvaldes optimizāciju.

Kulbergs žurnālistiem sacīja, ka valdības veidošanas sarunās no JV izskanējušas dažādas idejas par ekonomikas attīstību un valsts pārvaldes efektivizēšanu, tomēr trūcis detalizētu aprēķinu par šo priekšlikumu fiskālo ietekmi.

"Biju sagaidījis nedaudz lielāku, precīzāku informāciju, lai varētu izvērtēt," sacīja AS politiķis.

Pēc Kulberga teiktā, AS savukārt sarunās prezentējusi konkrētus aprēķinus par jomām, kurās būtu iespējama izdevumu samazināšana. Viņš norādīja, ka potenciālie partneri pauduši gatavību nopietni vērtēt izdevumu mazināšanu līdz pat 600 miljoniem eiro gadā.

Premjera amata kandidāts uzsvēra, ka valsts finanšu situācija ir sarežģīta un tuvāko trīs gadu laikā būtu jāpanāk vismaz trīs miljardu eiro ietaupījums, lai atgrieztos pie ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas.

Kulbergs skaidroja, ka valdības darbam būtu jābalstās uz trim principiem - taupīšanu, optimizāciju un ekonomikas izaugsmes veicināšanu. Viņaprāt, ar izdevumu samazināšanu vien nepietiks, jo nepieciešams arī panākt straujāku ekonomikas izaugsmi.

Vienlaikus AS līderis atzina, ka tiek vērtēta arī lielo valsts projektu nākotne un atsevišķos gadījumos var nākties pārskatīt iepriekš dotos solījumus, ja tiem nebūs pieejams finansējums.

Kulbergs arī pauda gandarījumu, ka pozitīvu atsaucību sarunās guvusi AS iecere izveidot attīstības fondu, kurā tiktu konsolidētas lielākās valsts kapitālsabiedrības. Tāpat apspriesta veselības apdrošināšanas modeļa ieviešana pēc Igaunijas vai Dānijas parauga, mākslīgā intelekta centralizēta izmantošana valsts pārvaldē un izmaiņas Civildienesta likumā.

JV Saeimas frakcijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (JV) informēja, ka tikšanās dalībnieki uzklausījuši Kulberga prezentāciju par aktuālo finanšu situāciju un iespējamiem risinājumiem. Savukārt JV frakcija nākusi ar konkrētiem piedāvājumiem ekonomikas izaugsmei.

Pēc Lībiņas-Egneres teiktā, sarunā bijusi vienprātība par elastīgu un uz rotāciju vērstu civildienestu, mākslīgā intelekta rīku izmantošanu cilvēkkapitāla jautājumos, kā arī veselības apdrošināšanu, kas palīdzētu sakārtot naudas plūsmu veselības aprūpē.

Tāpat pārrunāta valsts kapitālsabiedrību pārvaldība, investoru piesaiste un atbalsts uzņēmumu attīstībai.

Lībiņa-Egnere norādīja, ka JV šoreiz nav nākusi ar detalizētu piedāvājumu budžeta konsolidācijai, jo šajā jautājumā nepieciešams dialogs un saskarsmes punkti abās pusēs. Viņa tikšanos raksturoja kā sākotnēju sarunu par ekonomiku un pauda JV gatavību turpināt diskusijas un nākt ar saviem piedāvājumiem.

Savukārt Jānis Upenieks (JV) informēja, ka sarunā bijis vienots viedoklis par Latvijas attīstības fondu kā ekonomikas dzinējspēku. Viņš skaidroja, ka Latvijā ir spēcīgi un eksportspējīgi uzņēmumi, kuriem straujākai izaugsmei nepieciešamas kapitālinvestīcijas. Tāpat pārrunāta uzņēmumu virzīšana uz kotāciju biržā, lai varētu daudz intensīvāk ieguldīt pensiju otrā līmeņa kapitālu Latvijas uzņēmumos.

Runājot par mākslīgā intelekta izmantošanu, Upenieks uzsvēra, ka tam jāstrādā iedzīvotāju labā, tostarp nodrošinot ātrākas valsts un pašvaldību iestāžu atbildes, mazāk dokumentu un īsākas rindas.

JV prezentējusi arī redzējumu par Mākslīgā intelekta centra ciešu sadarbību ar Ekonomikas ministriju un tā pievienošanu ministrijai. JV uzsvēra, ka mākslīgā intelekta rīki aizvien vairāk jāizmanto arī valsts pārvaldē strādājošajiem, tostarp ministriem.

Vēl viens JV piedāvājums bijis saistīts ar ekonomisko diplomātiju. Upenieks aicināja noteikt konkrētas nozares un investīciju piesaistes mērķus. Viņa ieskatā jāapzina šķēršļi likumdošanā un potenciālie investori, savukārt ministriem aktīvi jāuzrunā uzņēmumi un jāpiesaista investīcijas Latvijai.

Kā ziņots, Kulbergs pirmdien uz sarunām aicinājis JV, "Progresīvos" un Nacionālo apvienību (NA). Viņš iepriekš norādījis, ka no potenciālajiem koalīcijas partneriem vēlas sagaidīt konkrētus priekšlikumus ekonomikas izaugsmes veicināšanai, budžeta līdzekļu ekonomijai un valdības darba efektivizēšanai.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc 15. Saeimas sanākšanas uzticējis AS politiķim Kulbergam veidot jauno valdību. Kulbergs iepriekš paudis cerību līdz novembra vidum piedāvāt jaunā Ministru kabineta modeli. Pašlaik kā iespējamie valdības veidošanas scenāriji tiek minēta AS sadarbība ar JV un NA, AS un NA valdība, kā arī AS mazākumvaldība.