Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis TV24 raidījumā “Uz līnijas” vērsa uzmanību uz nozīmīgu problēmu sabiedrības informēšanā krīzes situācijās – saņemot steidzamus paziņojumus par dabas stihijām vai apdraudējumiem, cilvēki nereti izlasa tikai pirmo paziņojuma rindiņu ar brīdinājuma statusu, bet ignorē tālāko informāciju par nepieciešamo rīcību.
Glābšanas dienesta vadītājs uzsver, ka agrīnās brīdināšanas sistēmas, tostarp šūnu apraide, ir izstrādātas, lai nekavējoties pievērstu uzmanību un sniegtu pirmo pamatinformāciju, taču drošības garantēšanai iedzīvotājiem ir jāiepazīstas ar pilnu ziņojuma saturu un jāseko tajā iekļautajām vadlīnijām. “Tā tiešām ir problēma, jo cilvēki izlasa pirmo rindiņu: “Oranžais brīdinājums!” “Gaisa trauksme!” un viss, bet jālasa jau arī tālāk,” viņš saka.
Baltmanis arī uzsver, ka ir atšķirība starp operatīvo agrīno brīdināšanu un plānotām aktivitātēm, piemēram, militārajām mācībām. Viņš noraidīja publiski izskanējušos pārmetumus par informācijas trūkumu militāro mācību laikā, norādot, ka ziņas par tām vienmēr laikus tiek publicētas medijos un sociālajos tīklos. “Arī cilvēks pats var interneta meklētājā atrast informāciju, ja redz, piemēram, militāro tehniku, bet nesaprot, kas notiek,” nosaka VUGD priekšnieks, aicinot sabiedrību būt aktīvākai, izmantot informācijas meklētājus, lai noskaidrotu situāciju, nevis paļauties tikai uz ārkārtas paziņojumiem.