Kiberuzbrukumu vilnis: jaunākā informācija liecina par apdraudējumu arī medicīnas nozarei

Latvijas privātajā sektorā identificētas aptuveni 50 potenciāli apdraudētas saldēšanas iekārtas, kuru vadības sistēmas ir eksponētas internetā, aģentūrai LETA sacīja kiberincidentu novēršanas institūcijā "Cert.lv".

Institūcijā norādīja, ka pēdējās nedēļas laikā Latvijā ir novēroti kiberuzbrukumu mēģinājumi saldēšanas iekārtu vadības sistēmām. "Cert.lv" rīcībā esošā informācija patlaban liecina, ka neviena Latvijas veikalu ķēde šajos uzbrukumos nav cietusi, taču ir konstatēts incidents kādā noliktavā. Uzbrukums tika apturēts, tādēļ radītie zaudējumi ir minimāli.

Vienlaikus "Cert.lv" atzīmēja, ka Latvijas privātajā sektorā identificētas aptuveni 50 potenciāli apdraudētas saldēšanas iekārtas, kuru vadības sistēmas ir eksponētas internetā. Tas nenozīmē, ka visas šīs iekārtas ir kompromitētas, tomēr šāda pieejamība būtiski palielina kiberuzbrukumu risku.

"Cert.lv" proaktīvi apzinājusi attiecīgo iekārtu īpašniekus, informējusi par konstatētajiem riskiem un sniegusi rekomendācijas to novēršanai.

Tāpat "Cert.lv" regulāri veic Latvijas kibertelpas skenēšanu, lai proaktīvi identificētu nedroši internetā pieejamas industriālās vadības sistēmas un savlaicīgi brīdinātu to īpašniekus, tādējādi novēršot potenciālos incidentus.

Šogad "Cert.lv" palīdzējusi novērst vairāk nekā 300 ar dažāda veida industriālajām vadības sistēmām saistītu drošības apdraudējumu, kuri potenciāli varēja radīt nopietnas sekas.

Līdz šim tā dēvētie "saldētavu uzbrukumi" Eiropā galvenokārt bijuši vērsti pret pārtikas tirdzniecības un uzglabāšanas uzņēmumiem, taču jaunākā informācija liecina par apdraudējumu arī medicīnas nozarei, minēja "Cert.lv".

Šonedēļ publiski ziņots par incidentu Francijā, kur uzbrucēji manipulējuši ar asins plazmas uzglabāšanas iekārtu temperatūras iestatījumiem. Lai gan būtiskas sekas izdevās novērst, šis gadījums apliecina, ka līdzīgi riski pastāv arī ārstniecības iestādēm, laboratorijām, farmācijas uzņēmumiem un citām nozarēm, kurās tiek izmantotas saldēšanas iekārtu vadības sistēmas, atzīmēja "Cert.lv".

Tādēļ "Cert.lv" aicina privātās ārstniecības iestādes, laboratorijas, farmācijas uzņēmumus un medicīnas preču izplatītājus pārbaudīt savu industriālo vadības sistēmu drošību, īpašu uzmanību pievēršot saldēšanas un temperatūras kontroles iekārtām.

Vienlaikus "Cert.lv" uzsvēra, ka uzbrucēju mērķis var būt ne tikai saldēšanas iekārtas. Līdzīgi drošības riski var skart arī citas operacionālās tehnoloģijas jeb OT sistēmas - piemēram, apkures katlu vadības sistēmas, ūdens sūkņus, ventilācijas un klimata kontroles iekārtas, saules enerģijas sistēmu vadības paneļus un citas attālināti pārvaldāmas industriālās iekārtas. Tādēļ šis apdraudējums jāuztver daudz plašāk nekā tikai kā uzbrukumi saldētavām.

"Cert.lv" informēja, ka potenciāli apdraudēts var būt jebkurš uzņēmums, kura ikdienas darbība ir atkarīga no nepietiekami aizsargātām fizisko procesu vadības sistēmām. Uzņēmumiem ir būtiski pārliecināties, ka šīs sistēmas nav tieši pieejamas no interneta, attālinātā piekļuve ir pienācīgi aizsargāta un industriālās vadības sistēmas ir nodalītas no uzņēmuma kopējā informācijas tehnoloģiju (IT) tīkla.

Šādi kiberuzbrukumi var radīt nopietnas sekas, jo, atšķirībā no tradicionāliem kiberincidentiem, kuru rezultātā tiek nozagti dati vai traucēta informācijas sistēmu darbība, uzbrukumi industriālajām vadības sistēmām var tieši ietekmēt fiziskos procesus un iekārtu darbību, minēja "Cert.lv".

Institūcijā pauda, ka uzņēmumiem tas nozīmē ne tikai iespējamu finansiālu kaitējumu, bet arī ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas pārtraukumus, produkcijas zudumus un atsevišķos gadījumos pat cilvēku veselības un drošības apdraudējumu.

"Cert.lv" norādīja, ka atkarībā no konkrētās iekārtas un tās drošības mehānismiem iespējama arī pārkaršana, ugunsgrēka risks vai citi fiziskās drošības apdraudējumi. Tādēļ industriālo vadības sistēmu kiberdrošība nav tikai IT speciālistu jautājums. Tā ir būtiska uzņēmuma darbības nepārtrauktības, finansiālās stabilitātes un risku pārvaldības sastāvdaļa, kurai uzmanība jāpievērš arī uzņēmuma vadības līmenī.

Tāpat "Cert.lv" atzīmēja, ka uzbrukumos saldēšanas iekārtām netiek izmantota viena konkrēta ievainojamība. Biežāk uzbrucēji izmanto nepietiekami aizsargātas industriālās vadības sistēmas, kurām iespējams piekļūt attālināti.

Viens no izplatītākajiem scenārijiem ir internetā pieejamu saldēšanas iekārtu vadības paneļu meklēšana. Ja šādām sistēmām ir novecojusi programmatūra, zināmas drošības ievainojamības, vājas vai ražotāja sākotnēji iestatītās paroles, uzbrucēji var iegūt nesankcionētu piekļuvi un mainīt iekārtu darbības parametrus, tostarp temperatūras iestatījumus.

Otrs iespējamais scenārijs ir piekļuve industriālajām vadības sistēmām caur uzņēmuma kopējo datortīklu. Ja industriālās iekārtas nav pienācīgi nodalītas no biroja IT infrastruktūras, uzbrucējs, kurš sākotnēji kompromitējis, piemēram, darbinieka datoru vai uzņēmuma serveri, var mēģināt piekļūt arī ražošanas vai saldēšanas iekārtu vadības sistēmām.

Lai mazinātu riskus, "Cert.lv" aicina uzņēmumus pārliecināties, ka industriālo iekārtu vadības paneļi nav tieši pieejami no publiskā interneta. Ja attālinātā piekļuve ir nepieciešama, jāizmanto droši piekļuves risinājumi, piemēram, atbilstoši konfigurēts VPN (virtuālais privātais tīkls), daudzfaktoru autentifikācija un unikālas, drošas paroles.

Tāpat būtiski regulāri pārskatīt piekļuves tiesības, ievērot ražotāju drošības rekomendācijas un savlaicīgi veikt programmatūras atjauninājumus, ievērojot industriālo sistēmu darbības specifiku.

Labā kiberdrošības prakse paredz arī industriālo vadības sistēmu nodalīšanu no uzņēmuma kopējā IT tīkla. Tas palīdz ierobežot uzbrukuma izplatīšanos un mazina risku, ka, piemēram, viena biroja darbinieka datorā nonākusi ļaunatūra varētu ietekmēt uzņēmuma ražošanas vai saldēšanas iekārtu darbību, minēja "Cert.lv".

Uzņēmumiem ieteicams apsvērt arī neatkarīgas temperatūras kontroles sistēmas ieviešanu, jo uzbrucēji var ne tikai mainīt iekārtu temperatūru, bet arī manipulēt ar ekrānos redzamajiem rādījumiem, radot iespaidu, ka viss darbojas normāli. Tādēļ ir būtiski pārliecināties, vai uzņēmumam ir alternatīvs veids, kā savlaicīgi konstatēt šādas novirzes. Ja ir notikusi industriālo vadības sistēmu kompromitēšana, par to jāziņo "Cert.lv".

Savukārt, komentējot potenciālos uzbrucējus, "Cert.lv" sacīja, ka pagaidām neviens nav publiski uzņēmies atbildību par šiem uzbrukumiem un, cik zināms, neviena valsts nav nākusi klajā ar pierādījumos balstītiem secinājumiem par uzbrucēju izcelsmi.

"Cert.lv" atzīmēja, ka uzbrukumu izpildījums liecina, ka to primārais mērķis, visticamāk, nav finansiāla labuma gūšana, bet gan apzināta iekārtu darbības traucēšana un zaudējumu radīšana. Tas norāda uz iespējamu sabotāžas un ietekmes operāciju raksturu, ko nevar vērtēt atrauti no pašreizējā ģeopolitiskā konteksta. Vienlaikus jāņem vērā, ka uzbrukumi var būt mērķēti uz konkrēta veida industriālajām iekārtām, nevis iepriekš izvēlētiem uzņēmumiem.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Katrīna Kaire aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā pieaugošos kiberdrošības riskus dažādās nozarēs, uzņēmums preventīvi ir pārskatījis līdzšinējo drošības politiku un pastiprinājis drošības pasākumus, tostarp saldēšanas iekārtu vadības sistēmām, lai mazinātu iespējamos kiberdrošības riskus.

Viņa atzīmēja, ka patlaban "Maxima Latvija" nav konstatējusi kiberuzbrukumu mēģinājumus iekšējām sistēmām un vienlaikus pašlaik netiek traucētas produktu piegādes uz noliktavu, kas varētu traucēt produktu nonākšanu veikalu plauktos.

Arī SIA "Lidl Latvija" un SIA "Rimi Latvia" nav saskārušies ar kiberuzbrukumiem.

Savukārt veikalu tīkls "top!" aģentūrai LETA sacīja, ka paši saldēto produkciju uz veikaliem nevedam.

Jau ziņots, ka Latvijā fiksēti kiberuzbrukumu mēģinājumi veikalu saldēšanas sistēmām.

Aizsardzības ministrija norāda, ka vairākās Eiropas valstīs konstatēti kiberdrošības incidenti, kuros uzbrucēji nesankcionēti piekļuvuši veikalu saldēšanas sistēmām, un šādi kiberuzbrukumu mēģinājumi ir fiksēti arī Latvijā.

Kiberincidenti veikalu saldēšanas sistēmās rada darbības traucējumus un būtiskus finansiālus zaudējumus.

Tāpat ziņots, ka vairāki Francijas lielveikalu tīkli cietuši no kiberuzbrukuma, kura dēļ atkusuši simtiem saldētavu un ledusskapju, kā rezultātā nācās izmest bojātos pārtikas produktus un radušās bažas par pārtikas drošību.

Uzbrukuma mērķis bija vismaz 300 "Intermarché" vai tā zīmola "Netto" veikali, kā arī vairāk nekā 100 "Cooperative U" tirdzniecības vietas un vairāki "E. Leclerc" veikali.

Tāpat hakeri 2. novembrī paaugstinājuši temperatūru Igaunijas, Zviedrijas, Beļģijas un Nīderlandes pārtikas veikalu saldēšanas sistēmās.

Kiberuzbrukumā 2. novembra rītā cietusi liela Igaunijas pārtikas veikalu ķēde, kad noziedznieki ieguva piekļuvi veikala saldēšanas sistēmas attālinātai vadībai izmantotam datoram un paaugstināja temperatūru ledusskapja vitrīnā līdz 50 grādiem pēc Celsija, paziņoja saldēšanas sistēmu ražotāja un izplatītāja "Kitman Coldtech" vadītājs Jans Mutso.