Prokuratūra vērtēs Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) "faktisko lomu un sistemātisku iesaisti" pilsonības piešķiršanas gadījumos, pārbaudē ietverot arī Latvijas pilsonības piešķiršanas ietekmējošos faktorus Indijas pilsonim Kananam Višvanatam, noskaidroja aģentūrai LETA.
Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude saistībā ar Kanana Višvanata sievas Divjas Višvanatas Latvijas pilsonības iegūšanas procesu. Saeima 15. oktobrī pieņēma likumu, ar kuru Divjai Višvanatai piešķīra Latvijas pilsonību, bet 22. oktobrī pieņēma likumu, ar kuru iepriekšējais likums tika atcelts.
Ģenerālprokurora padomniece komunikācijas jautājumos Santa Vaļuma aģentūrai LETA norādīja, ka ņemot vērā, ka pilsonības piešķiršanas procedūrā Divjai Višvanatai bija iesaistītas LZA amatpersonas, kas sniegušas rekomendāciju un atbalstu uzņemšanai pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, prokurora pārbaudē tiek vērtēts arī akadēmijas kā publiskas institūcijas tiesību un pienākumu apjoms, virzot personas pilsonības iegūšanai.
Ņemot vērā, ka Divjas Višvanatas pilsonības iegūšanas process vērtējams kontekstā ar viņas laulāto un viņam iepriekš piešķirto Latvijas pilsonību, prokurora pārbaudē tiek vērtēts arī jautājums par LZA faktisko lomu un sistemātisku iesaisti citos pilsonības piešķiršanas gadījumos.
Ņemot vērā to, ka Latvijas pilsonība Kananam Višvanatam piešķirta jau 2023. gadā, atsevišķa pārbaude prokuratūrā par personas pilsonības iegūšanas procesu netiks veikta, jo prokuratūras kompetencē neietilpst pārvērtēt vai atcelt likumdevēja spēkā esošu likumu. Taču informācija, kas saistīta ar pilsonības piešķiršanu arī Kananam Višvanatam, tiks vērtētas kopsakarā ar sākto pārbaudes lietu.
Iepriekš prokuratūrā saņemts arī partijas "Jaunā vienotība" politiķa Edmunda Jurēvica iesniegums, kurā lūgts izvērtēt pilsonības piešķiršanu arī Višvanatas vīram Kananam Višvanatam 2023. gadā.