Atliek lietas izskatīšanu par prokurora Cinkmaņa bakalaura grāda atņemšanu

Lai pieprasītu papildu informāciju, Administratīvā apgabaltiesa līdz nākamā gada 6. janvārim atlikusi lietas izskatīšanu par Latvijas Universitātes (LU) lēmumu atņemt prokuroram Uldim Cinkmanim tiesību zinātņu bakalaura grādu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

LU pārstāvji no advokātu biroja "Cobalt" aģentūru LETA informēja, ka Augstākā tiesa (AT) iepriekš, izskatot LU kasācijas sūdzību, piekritusi būtiskiem "Cobalt" argumentiem un atzinusi, ka apgabaltiesa bija pieļāvusi kļūdas, vērtējot augstskolas lēmuma lietderību un samērīgumu.

"Šis nolēmums sniedz būtiskas vadlīnijas augstskolām, lemjot par rīcību gadījumos, kad akadēmiskais grāds iegūts, pārkāpjot akadēmiskā godīguma prasības. Vienlaikus Senāts atgādina, ka šādi lēmumi nav pieņemami formāli un augstskolai ir jāspēj pamatot, kāpēc konkrētajos apstākļos diploma anulēšana ir nepieciešama un samērīga," norāda "Cobalt" advokāte Gabriela Šantare.

Cinkmanis administratīvajā tiesā bija pārsūdzējis LU rektora lēmumu, ar kuru tika atstāts negrozīts Juridiskās fakultātes domes lēmums atcelt viņam piešķirto sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē un anulēt izsniegto diplomu.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo bija atklājies, ka prokurora 2008. gadā aizstāvētais bakalaura darbs satur plaģiāta pazīmes.

Administratīvā apgabaltiesa, apmierinot Cinkmaņa pieteikumu, norādīja, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks, jo tas nav pieņemts saprātīgā termiņā un nav samērīgs.

Tā kā Cinkmanis vēlāk ieguva maģistra grādu un tā ieguves procesā plaģiāts netika konstatēts, tiesa norādīja, ka nebija pamata uzskatīt, ka viņa zināšanas neatbilst kvalifikācijas līmenim.

Tiesa norādīja, ka bakalaura darbā netika konstatēta smagākā plaģiātisma forma - viltvārdība, kā arī plaģiāts nebija konstatēts tā secinājumos, un pētīto tēmu nevarēja atzīt par tiesību zinātnē nozīmīgu, bet darbā izteiktās atziņas vairs nebija aktuālas. Tādēļ tiesa secināja, ka kopumā prokurora rīcība nenodarīja tādu kaitējumu sabiedrības interesēm un universitātes prestižam, lai tā novēršanai būtu nepieciešams atņemt piešķirto grādu un anulēt diplomu.

Tiesa skaidroja, ka akadēmiskā godīguma ievērošanu preventīvi sekmētu arī publiska informēšana par plaģiāta konstatēšanu un Cinkmanim pievērstā sabiedrības uzmanība, turklāt sods par plaģiātismu var radīt tādu prokurora reputācijas kritumu, kas varētu novest pie ieņemamā amata zaudēšanas.

LU vēlāk iesniedza kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu.

Izskatot sūdzību, AT nepiekrita apgabaltiesas veiktajai administratīvā akta lietderības apsvērumu analīzei un atzina, ka pieļautās nepilnības varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

Kā norāda AT, rīcības brīvība var aptvert vienīgi iestādes kompetencē esošas darbības. Apgabaltiesa nebija atsaukusies uz tiesību normām, kas paredzētu universitātei pienākumu vai tiesības informēt sabiedrību par atklāto plaģiātu. Ja šāda pienākuma nav, tiesa norādīja, ka apgabaltiesai nebija jāapsver šāda rīcība kā Cinkmaņa tiesības mazāk ierobežojoša alternatīva.

Tiesa saistīja prokurora tiesību ierobežojuma būtiskumu ar nelabvēlīgajām sekām viņa reputācijai, taču savas atziņas formulēja pretrunīgi un nevērtēja LU argumentu, ka reputācijas aizskārumu izraisījusi paša prokurora rīcība, nevis pārsūdzētais lēmums.

AT ieskatā tiesas vērtējums neatklāja, ka prokurora tiesību ierobežojums ir lielāks nekā sabiedrības interešu ieguvums. Šajā sakarā tiesa neņēma vērā, ka jau darba izstrādes laikā par universitātes iekšējo noteikumu pārkāpšanu, arī akadēmiskā godīguma neievērošanu, bija paredzētas nopietnas sekas, ieskaitot studējošā izslēgšanu no universitātes. Tādas ir paredzētas arī pašreiz Augstskolu likumā.

AT skaidroja, ka ar šīm tiesību normām tiek aizsargātas būtiskas sabiedrības intereses - akadēmiskais godīgums un sabiedrības paļāvība, ka izsniegtais diploms garantē noteiktu zināšanu līmeņa apguvi.

AT norādīja, ka nav pamata uzskatīt, ka tiesiski iegūts maģistra grāds varētu atsvērt negodprātīgi iegūtu bakalaura grādu un neietekmēt sabiedrības paļāvību, ka universitātes izsniegtie diplomi apliecina noteiktu zināšanu un prasmju līmeni. AT ieskatā, ja akadēmiskais godīgums netiktu ievērots gan no studējošo, gan universitātes puses, sabiedrībā varētu rasties iespaids, ka plaģiāts nav būtisks pārkāpums un nopietnu seku tam nav.

AT secināja, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret studējošajiem, par svarīgāku atzīstams studējošā darbību raksturs pats par sevi, nevis strīdus darba pienesums zinātnes nozarē. Turklāt universitāte Cinkmaņa darbā konstatēja plaģiāta slēpšanas pazīmes un attiecīgi - savas rīcības prettiesiskuma apzināšanos. Tādēļ AT norādīja, ka tiesa nepienācīgi novērtēja, vai ar pārsūdzēto lēmumu radītās tiesiskās sekas pieteicējam rada tādu tiesību ierobežojumu, kas acīmredzami ir nesamērīgs ar sabiedrības interešu ieguvumu.