Ja uzņēmuma Baltic Wind Park pusmiljarda eiro vērto vēja biznesa projektu ir iespējams izvietot aiz horizonta, bet transformatorstaciju novietot kaut kur, tikai ne piekrastē, tad jūrkalniešiem iebildumu nav.
Faktiski tas nozīmē vienprātīgu nē! uzņēmuma iecerei. Šāds secinājums izdarāms pēc vakar vietējā bibliotēkā notikušās sabiedriskās apspriešanas, kas vairākās piekrastes pašvaldībās tiek veikta Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras gaitā. Turklāt paradoksālā kārtā Baltic Wind Park juridiskās tiesības uz būvniecību apstrīd Ekonomikas ministrija, kas pati šādas tiesības ir apstiprinājusi. Neatkarīgā jau rakstīja, ka vispirms atļauju uz astoņiem apbūves laukumiem jūrā izsniedza valsts sekretārs Anrijs Matīss. Bet pēc tam atļauju pārapstiprināja viņa sekotājs šai amatā Juris Pūce, un šobrīd viņš par paša un priekšteča parakstītajiem dokumentiem teic: «izsniegtās atļaujas nedod tiesības uzņēmumam sākt vēja parka būvniecību».
Atļauj atļauju lūgšanu
Neatkarīgā mēģināja precizēt ministrijā, ko tad abi valsts sekretāri ir domājuši ar tekstu «atļaut SIA Baltic Wind Park uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu». Ministrija skaidro sekojošo: «Minētā Ekonomikas ministrijas atļauja nav galējā atļauja, ar kuru komersants var veikt elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstādīšanu jūrā, jo normatīvo aktu prasības paredz, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtas izbūves procesā ir jāsaņem plānošanas arhitektūras uzdevums, būvatļauja, SIA Baltic Wind Park gadījumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas licence un citi saskaņojumi un lēmumi.» Turklāt tādas atļaujas uz vienu un to pašu zemes vai jūras gabalu ministrija varot izsniegt kaut vai dučiem. Komersantiem izsniegtās atļaujas, kā var secināt no ministrijas atsūtītā skaidrojuma, patiesībā ir atļauja prasīt citas atļaujas. Turklāt visiem atļauju saņēmējiem (arī Baltic Wind Park) vienalga būšot jāpiedalās kaut kādā ministrijas iecerētā konkursā.
Vējš pūš par brīvu
Galīgi nav skaidrs, kādēļ nepieciešami tik dažādi interpretējami formulējumi un normatīvi, kas izmētāti pa dažādiem likumiem un valdības noteikumiem.
Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Paulis Barons, lūgts novērtēt Ekonomikas ministrijas pretrunīgo rīcību, saka: «Ja gribat, varat to saukt par krāpšanu. Kampars ar savu komandu grib izbīdīt jaunus noteikumus, bet šo uzņēmēju atstāt jaņos.» Īpašas bažas esot par ieceri iesaistīt monopolista Latvenergo meitasuzņēmumu Augstsprieguma tīkls, jo ir pilnīgi skaidrs – ja transformatorstacijas vēja projektos būvēs viņi, izmaksas automātiski tikšot piekabinātas elektrības tarifam, kas pēc būtības nav nepieciešams.
P. Barons apstiprina, ka pēc būtības finansiāls atbalsts – subsīdijas un kvotas, kuru vārdā valsts vēja enerģijas ražošanu padarījusi par politbiznesu, – vispār nav nepieciešams. «Atbalsts vispār nav vajadzīgs, jo vējš pūš par brīvu!» skaidro eksperts. Būvniecības izmaksas vēja parkam, rēķinot uz vienu megavatstundu, esot trīs reizes zemākas, nekā, piemēram, ogļu stacijai. Jā, ražošanas jaudas vēja stacijās ir krietni zemākas, taču to ar uzviju kompensē cita priekšrocība – nekad nav nepieciešama kurināmā iegāde.
Atbalsts nav nepieciešams
Tātad no P. Barona skaidrojuma izriet, ka, diedelējot no valsts subsīdijas, vēja biznesmeņi un viņu apvārdotie politiķi mēģina izblēdīt nodokļu maksātāju naudu. Pašlaik gan īpašais vēja biznesa piebarošanas tarifs esot apturēts: «Tie, kas sagrābās kvotas, nevar neko uzbūvēt un tagad slepus grib tās pārdot.» Runa esot par kādām piecām firmām, par kuru īpašniekiem asociācijai nekas lāgā neesot zināms: «tur visādas šmuces notiek».
Protams, politiskās peripetijas un valsts naudas izniekošana zaļās enerģijas vārdā iedzīvotājos rada vienīgi noraidošu attieksmi. Sabiedriskajā apspriešanā izskanēja arī bažas par propelleru ietekmi uz Jūrkalnes stāvkrastu, zivju un putnu labklājību. Bet īpaša iedzīvotāju vienprātība vērojama jautājumā par apdraudējumu romantiskajiem saulrietiem, kas pēc būtības ir jūrkalniešu tūrisma biznesa ejošākā prece. Ventspils novada vicemērs, pats – jūrkalnietis, Māris Dadzis rezumē cieminieku nostāju: «uzņēmēju iecerētais varbūt var notikt, ja vēja ģeneratori netraucē ainavai».
Jāatgādina gan, ka vietējo ļaužu viedoklis pēc būtības ir tikai rekomendējošs, un priekšā vismaz vēl viena apspriešana, kad projekts būs ieguvis konkrētākas aprises. Bet šobrīd visām šajā un citos projektos ieinteresētajām pusēm būtu svarīgi, lai valdībā tiktu pieņemti korekti noteikumi, kas regulēs jūras vēja parku izveidi. Ekonomikas ministrija prognozē, ka tos uz Ministru kabinetu virzīs oktobrī.