Sabiedrība šūmējas par Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas zinātniecei
Latvijas pilsonības piešķiršana Indijas zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai izraisījusi skandālu un jautājumus par lēmuma pamatotību. Valsts policijā saņemts iesniegums par iespējamu krāpšanu, savukārt Nacionālā apvienība pieprasa lielāku atklātību pilsonības piešķiršanas procesā, vēsta 360TV Ziņas.
Valsts policija saņēma iesniegumu kriminālprocesa sākšanai, kas saistīts ar, viņaprāt, iespējamu noziedzīgu nodarījumu - krāpšanu. Proti, zinātniece no Indijas Divja Kanana Višvanata varētu būt apzināti un ar viltu sniegusi nepatiesas ziņas valsts institūcijai. Zinātniskās publikācijas nekur neesot atrodamas, tāpat tiek uzdoti jautājumi, kurā universitātē Indijā viņa ieguvusi savu izglītību?
Iesnieguma autors uzskata, ka deputāti nav iepazīstināti ar patieso ainu un vainīgie ir jāsauc pie atbildības. Turklāt esot jāuzdod jautājums - cik nepilnīga ir bijusi Zinātņu akadēmijas un pat atbildīgās Saeimas komisijas situācijas izpēte par šo indieti, kuri virzīja Latvijas pilsonības piešķiršanu.
Gunārs Kūtris (ZZS) skaidro, ka komisija nepārbauda šādu informāciju, jo konkrētajā gadījumā pilsonība nav piešķirta par īpašiem nopelniem. Viņš uzsver, ka būtiskākais nav tas, vai cilvēks ir absolvējis skolu, bet gan tas, vai Latvijā viņš ir devis tādu ieguldījumu, kura dēļ institūcijas atzīst, ka šis cilvēks valstij ir vajadzīgs.
Gunārs Kūtris šobrīd vada Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, kas iesniedza likumprojektu un lūdza to izskatīt steidzamības kārtā.
Ja būs pamats, tad, lai notiek izmeklēšana,” saka Kūtris.
Reaģējot uz sociālajos medijos sacelto ažiotāžu, Nacionālā apvienība rosinās pārskatīt Latvijas pilsonības piešķiršanas kārtību par īpašiem nopelniem, kā arī aicinās nodrošināt lielāku atklātību Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas darbā. Nacionālā apvienība bija vienīgais politiskais spēks, kurš neatbalstīja Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonei.
Vakar partija paziņojusi, ka vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs un aicinās publiskot atbildīgās komisijas slēgtajā sēdē izskanējušo. Zīmīgi, ka tieši nacionāļu pārziņā ir arī Iekšlietu ministrija, kuras atbildības jomā ietilpst arī iekšlietu dienestu darbība.
“Vai par ieguldījumu, kaut kādā veidā vienalga iekš kā, vai dod Latvijas pilsonību ārpus kārtas? Jo es saku, personai ir bijušas visas iespējas pilsonību kārtot naturalizācijas veidā. Acīmredzot tas ir veids, kā nonākt šeit, Latvijā, tirgojot Zelta vīzas. Eiropas Savienības valstis, cik es zinu, ir no tā atteikušās, bet tas, kas šeit izskatās, ir tas gadījums,” atzīmē Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs (NA) Edvīns Šņore.
Šis notikums piesaistījis arī Valsts prezidenta uzmanību. Viņš norāda, ka nevar prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, ja Saeima ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu to atzinusi par steidzamu. Šādā gadījumā likums jāizsludina trīs dienu laikā.
Saeimas komisijā jau nonācis arī kāda deputāta iesniegums, kurā aicināts pārbaudīt atsevišķus faktus par zinātnieci no Indijas. Komisijas vadītājs Gunārs Kūtris vēl meklē piemērotu laiku, bet jautājumu iekļaušot darba kārtībā.
