Pieņemti grozījumi likumā pensiju jautājumā; ko tie paredz?

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas ļaus ar brīvprātīgām iemaksām pensiju un bezdarba apdrošināšanas stāžā ieskaitīt noteiktus Latvijā pavadītus mācību, bērnu audzināšanas un citu personu aprūpes periodus no 1991. līdz 1995. gadam.

Grozījumi paredz iespēju veikt iemaksas par mācību laiku Latvijas augstākajās mācību iestādēs un citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, kā arī par pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiku Latvijā.

Tāpat iemaksas varēs veikt par laiku, kad Latvijā kopta persona ar pirmās grupas invaliditāti, bērns ar invaliditāti līdz 16 gadu vecumam vai persona, kura sasniegusi 80 gadu vecumu. Šāda iespēja būs arī par laiku, kad māte Latvijā audzinājusi bērnu līdz astoņu gadu vecumam.

Iemaksas varēs veikt par periodu no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim, ja tas ir pierādīts atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" un nesakrīt ar citu sociālās apdrošināšanas periodu. Regulējums attieksies tikai uz Latvijā uzkrātajiem periodiem.

Par katru attiecīgā perioda mēnesi būtu jāiemaksā 1% no iemaksu veikšanas gadā spēkā esošās minimālās mēneša darba algas. Brīvprātīgās iemaksas varēs veikt no 2027. gada 1. oktobra.

Labklājības ministrija (LM) skaidrojusi, ka personām, kuras jau saņem pensiju, pēc iemaksu veikšanas pensiju pārrēķinātu turpmākajam periodam uz priekšu. Savukārt personām, kurām pensija vēl nav piešķirta, šos periodus ņemtu vērā, piešķirot pensiju.

Regulējums par brīvprātīgajām iemaksām stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā. Ministru kabinetam līdz nākamā gada 30. jūnijam būtu jāizdod noteikumi par iesniedzamajiem dokumentiem, informācijas saņemšanu un iemaksu veikšanu. Noteikumos būtu jānosaka arī termiņi un kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izskata dokumentus, aprēķina un reģistrē iemaksas.

Iemaksu piesaiste to veikšanas gadā spēkā esošajai minimālajai algai pamatota ar administratīvu vienkāršību, vienlīdzīgu attieksmi un nepieciešamību nodrošināt ekonomiski adekvātu iemaksu vērtību. LM skaidro, ka 1991.-1995. gada minimālās algas atspoguļoja tālaika ekonomiskos apstākļus un naudas pirktspēju. Vēsturiskās minimālās algas piemērošana ignorētu kopš tā laika notikušo inflāciju un būtisko darba samaksas pieaugumu.