ST atsakās ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma kokrūpnieku lietā [papildināts]

Satversmes tiesa (ST) atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Armīna Meistera pieteikuma tā dēvētajā kokrūpnieku lietā, skaidrojot, ka ģenerālprokuroram nav tiesību iesniegt ST pieteikumu par konkrēto prasījumu, aģentūru LETA informēja ST.

ST secināja, ka apstrīdētie akti ir juridiski saistoši vienai institūcijai publisko tiesību subjekta ietvaros un ar tiem nav tieši uzdots veikt kādas darbības ārpus valsts pārvaldes. Turklāt tie neregulē nenoteiktu skaitu situāciju un nav piemērojami vairākkārt. Tādējādi apstrīdētie akti nav normatīvie akti, kuru izskatīšana būtu piekritīga ST saskaņā ar tās kompetenci izskatīt lietas par citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām vai Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

Minētie protokollēmumi ir uzskatāmi par Ministru kabineta individuālajiem tiesību aktiem, kas neatbilst arī administratīvā akta pazīmēm, skaidro ST.

Vienlaikus ST norāda, ka šādu aktu atbilstības likumam pārbaude ir tās kompetencē, taču likumdevējs ST likumā ir paredzējis tikai konkrētu subjektu loku, kas par tiem var iesniegt pieteikumu ST, proti, tie ir Valsts prezidents, Saeima, ne mazāk kā 20 Saeimas deputāti, Ministru kabinets un Tieslietu padome likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Ģenerālprokurors neietilpst šo personu lokā, skaidro ST.

Papildināts plkst. 12.30:

ST priekšsēdētāja Irēna Kucina trešdien preses konferencē skaidroja, ka ģenerālprokurors pieteikumā bija mēģinājis dažādi formulēt prasījumu, lai tiesa saskatītu tajā risināmu problēmu.

Ģenerālprokurors pieteikumā norādījis, ka gadījumā, ja apstrīdētie akti nav ārēji normatīvie akti, tie uzskatāmi par individuāliem tiesību aktiem, un atsaucies uz Prokuratūras likumā noteiktajām tiesībām vērsties tiesās, pieļaujot, ka tas attiecas arī uz ST.

Ja likumdevējs saskatīs nepieciešamību paplašināt to personu loku, kuras var vērsties ST par konkrētiem tiesību aktiem, to būs iespējams izdarīt, grozot ST likumu, norādīja Kucina.

Tiesā uzsver, ka likumdevējs ST likumā ir apzināti ietvēris izsmeļošu subjektu un attiecīgo tiesību aktu uzskaitījumu, kuru tiesību piemērotājs nedrīkst paplašināt. Līdz ar to ģenerālprokuroram nav tiesību iesniegt ST pieteikumu par minēto prasījumu, secinājusi tiesa.

Kucina pauda, ka ģenerālprokurors, izmantojot savas juridiskās zināšanas un profesionālo pārliecību, rīkojies proaktīvi, pievēršot uzmanību tiesiskuma jautājumam.

Viņas ieskatā, šī rīcība nav bijusi viltīga, bet gan palīdzējusi aktualizēt jautājumu par tiesiskuma nodrošināšanu.

Jau ziņots, ka pieteikumā ģenerālprokurors Armīns Meistars lūdza ST atzīt par spēkā neesošiem no izdošanas brīža divus Ministru kabineta protokollēmumu punktus, kas Zemkopības ministrijai (ZM) uzdeva 2024. gadā veikt un gada garumā turpināt cenu korekciju AS "Latvijas valsts meži" (LVM) noslēgtajos ilgāka termiņa līgumos par skuju koku II šķiras zāģbaļķu piegādi.

"Šis ir tiesiskuma nodrošināšanas ceļš, ko prokuratūra izmanto, lai panāktu likumības ievērošanu. Būtiski ņemt vērā to, ka šāds precedents līdz šim nav bijis, un mēs izmantojam visas likumā paredzētās iespējas, lai nodrošinātu, ka valsts institūciju rīcība atbilst Satversmei un likumam. Vēršanās ST šajā gadījumā ir nākamais tiesiskais solis, lai šo jautājumu izvērtētu neatkarīga tiesa," iepriekš uzsvēra Meisters.

Ģenerālprokurors pieteikumā ST norādīja uz apstrīdēto Ministru kabineta protokollēmumu neatbilstību Satversmei, likumiem un līgumam par Eiropas Savienības darbību. Prokuratūras ieskatā, Ministru kabinets apstrīdētos protokollēmumus izdevis bez atbilstoša - likumos ietverta - deleģējuma par publiskas personas mantas atsavināšanu lētāk, nekā to paredz civiltiesiski noslēgtie līgumi.

Prokuratūra pārbaudē secināja, ka Evikas Siliņas (JV) vadītā Ministru kabineta rīcība, uzdodot LVM mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību, bijusi prettiesiska, tāpēc Ģenerālprokuratūra 16. jūnijā nosūtīja valdībai protestu, prasot atcelt šos lēmumus. Jau esošā premjera Andra Kulberga (AS) valdība nolēma šo lūgumu neatbalstīt un par to 27. jūlijā informēja Ģenerālprokuratūru.

Kulbergs pēc valdības sēdes apgalvoja, ka iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem šī valdība atcelt nevarot, jo tas neesot juridiski iespējams. Valdības sēdē ministri par šo jautājumu esot bijuši vienisprātis.

Izvērtējot Ministru kabineta vēstulē paustos argumentus, prokuratūra secināja, ka valdības rīcība nav bijusi pamatota. Līdz ar to, ievērojot Prokuratūras likumā noteikto, ģenerālprokurors vērsās tiesā ar pieteikumu par apstrīdēto protokollēmumu atcelšanu.

Jūnijā Meisters intervijā aģentūrai LETA apgalvoja, ka tā dēvētās kokrūpnieku krimināllietas izmeklēšana rit uz priekšu un iezīmējas arvien vairāk gan pierādījumu, gan atsevišķu izmeklēšanas virzienu.

"Te noteikti nebūs gadu jautājums, lai nonāktu līdz rezultātam," tobrīd uzsvēra ģenerālprokurors, piebilstot, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām statusi nav mainīti, neviena persona nav nākusi klāt un neviena persona nav no lietas izslēgta.

Vienpadsmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir: bijušais zemkopības ministrs, tagad Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

Drošības līdzekļi nevienam nav piemēroti, jo drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētai vai apsūdzētai personai.

Martā sāktajā kriminālprocesā tiek vērtēti divi virzieni. Pirmais virziens ir saistīts ar ZM amatpersonām, kuras, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, prettiesiski panākot atbalstu kokrūpniecības nozarei. Otrs virziens ir saistīts ar LVM amatpersonu, iespējams, nolaidīgu rīcību, proti, tām bija visas iespējas novērst valstij radīto kaitējumu, bet tās nerīkojās atbilstoši likumam. Runa varētu būt par LVM amatpersonu iespējamo bezdarbību, kas Latvijas valstij ir radījusi zaudējumus apmēram 50 miljonu eiro apmērā.

Mierkalnam un citām personām, kas nav valsts amatpersonas, tiek inkriminēts iespējams atbalsts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.