Gorkša ienākumi pērn bija visai iespaidīgi - nepilni 100 tūkstoši

Uz Valsts kancelejas direktora amatu virzītā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora Kaspara Gorkša ieņēmumi pērn bija 92 696 eiro, kas bija par 3,7% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina viņa amatpersonas deklarācija, kuru Gorkšs iesniedzis kā Jūrmalas Futbola skolas direktora pienākumu izpildītājs.

Visvairāk — 62 320 eiro — viņš atalgojumā saņēma no LDDK. Jūrmalas Futbola skolā Gorkša alga pagājušajā gadā bija 27 526 eiro, bet ienākumi no Latvijas Sabiedriskā medija - 1800 eiro. Tāpat viņš 2025. gadā saņēma 700 eiro no SIA "Citrus Solutions", bet 350 eiro - no SIA "3K management".

Gorkšs deklarējis sev piederošu nekustamo īpašumu Rīgā, kā arī 2013. gada automašīnu "Mercedes Benz A250". Viņam ir arī viens ieguldījumu fonds 406 730 Lielbritānijas mārciņu (480 899 eiro) vērtībā.

Tāpat viņa deklarācijā uzrādīti trīs Gorkša izsniegtie aizdevumi kopumā 111 143 eiro apmērā.

Kā ziņots, pēc noslēdzošās konkursa kārtas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) Valsts kancelejas direktora amatam apstiprināšanai valdībā virza Gorkšu. "Uzskatu, ka Gorkšam ir atbilstoša pieredze, lai manis definētās pārmaiņas Valsts kancelejā tiktu ieviestas. Visi trīs finālisti ir spēcīgi vadītāji ar pieredzi valsts pārvaldē un ārpus tās, un pateicos katram no viņiem par dalību konkursā," paudis Kulbergs.

"Jaunā vienotība" (JV) gan aicinājusi šo jautājumu valdībā šonedēļ vēl neskatīt. JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norādījis, ka pirms lēmuma par Gorkša apstiprināšanu Valsts kancelejas direktora amatā JV jāsaņem atbildes uz vairākiem jautājumiem par viņa atbilstību amatam.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņojusi, ka plāno atbalstīt Gorkša kandidatūru.

Valsts kancelejas direktora pretendentu atlase notika trijās kārtās. Pēc 18 saņemto pieteikumu izvērtēšanas uz konkursa otro kārtu tika virzīti deviņi pretendenti, bet uz trešo — trīs. Atbilstoši konkursa procedūrai konkursa pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu par trešās kārtas rezultātu un par to informēja Ministru prezidentu.

Iepriekšējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs maijā tika aizturēts tā dēvētajā kokrūpnieku lietā. Vispirms viņu no amata atstādināja, bet vēlāk puses vienojās, ka Kronbergs pametīs amatu.

Valsts kanceleja ir Latvijas valdības centrs - institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt valdības darba funkcionēšanu un, nodrošinot datu analīzi, izvērtējot dažādus rīcības scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpētē balstītu informāciju Ministru prezidentam un valdībai, tādējādi palīdzot pieņemt precīzākus, faktos balstītus lēmumus. Valsts kancelejas darbu vada direktors, kurš ir visaugstākā ranga ierēdnis.

Kopš 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja.