Tiesībsardze kritizē Labklājības ministrijas piedāvājumu

Tiesībsardze Karina Palkova šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē atzinīgi novērtēja iesākto darbu pie bērnu tiesību aizsardzības modeļa pārskatīšanas, taču kritizēja Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumu saglabāt pārveidotas bāriņtiesas kā atsevišķas pašvaldību institūcijas, kurām paliktu tikai neliela daļa pašreizējo funkciju.

LM piedāvā pārveidot bāriņtiesas par specializētām bērnu tiesību aizsardzības institūcijām ar jaunu nosaukumu, bet lēmumus par aizgādības tiesību pārtraukšanu un atjaunošanu nodot tiesām, liecina ministrijas sagatavotais ziņojums par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pašreizējo situāciju un priekšlikumiem jaunam tās modelim. Ziņojums šodien tika prezentēts komisijas sēdē.

Palkova uzskata, ka LM izvērtējumā iezīmēts pareizais virziens un līdz šim paveiktais ir labs sākums, tomēr viņas ieskatā sākotnējais mērķis vēl nav pilnībā sasniegts. Viņa jautāja, kāpēc nepieciešams saglabāt atsevišķu, neatkarīgu pašvaldības institūciju, ja tā būtu būtiski atslogota no pašreizējām funkcijām.

Tiesībsardze arī taujāja, kāpēc tieši LM piedāvātais C modelis jau tiek pieņemts par pamatu turpmākā darba uzdevumiem, ja diskusijas par institucionālo risinājumu vēl turpinās. Viņa aicināja nesteigties ar šā modeļa tālāku virzību, kamēr saglabājas konceptuālas pretrunas, un pirms ziņojuma izskatīšanas valdībā mēģināt rast kopīgu redzējumu. Palkova norādīja, ka viņai joprojām ir iebildumi pret piedāvāto risinājumu un bažas, vai sākotnējais aicinājums ir pietiekami uzklausīts. Viņa aicināja turpināt darbu pie ziņojuma un plašāk analizēt citu valstu pieredzi un risinājumus šajā jomā.

Arī komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (JV) aicināja pievērst pastiprinātu uzmanību Lietuvas un Igaunijas pieredzei un interesējās par to, kā LM turpinās tālāko darbu pie izvērtējuma. LM pārstāvji skaidroja, ka Ministru prezidenta uzdevums līdz 1. oktobrim sagatavot izvērtējumu un priekšlikumu sistēmas pārveides virzienam ir izpildīts, taču darbs turpinoties - 23. oktobrī paredzēta domnīca, kurā Lietuvas kolēģi stāstīs par sava modeļa izaicinājumiem un rezultātiem.

Vēl nav zināms, kad ziņojumu varētu skatīt valdībā, taču saskaņošanai ziņojums nodots līdz 14. oktobrim.

Lībiņa-Egnere aicināja skaidrot, kā kopējo bērnu situāciju un institūciju sadarbību uzlabot jau tagad, kamēr vēl nav pieņemti reformas īstenošanai nepieciešamie grozījumi.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valde atbalsta turpmāku C modeļa pilnveidi, uzsverot, ka pārmaiņām jāsniedz konkrēts ieguvums bērniem un ģimenēm - savlaicīga, koordinēta un kvalitatīva palīdzība. Asociācija pozitīvi vērtē preventīvā darba stiprināšanu, ģimenes saišu saglabāšanu un būtisku bērna un vecāku tiesību ierobežojumu lemšanu tiesā, reizē saglabājot iespēju nekavējoties aizsargāt apdraudētu bērnu. Asociācija uzsver, ka nepieciešams saglabāt un izmantot bāriņtiesās uzkrāto profesionālo pieredzi un kompetenci.

Asociācijas valdes ieskatā sistēmas pilnveide jāvērtē kopumā, jo bāriņtiesas ir tikai viens tās posms. Reformai nepieciešams reāls ieguldījums sociālo dienestu kapacitātē, ģimeņu atbalsta pakalpojumos un ārpusģimenes aprūpē. Bez pietiekamiem resursiem modeļa ieguvumi varētu "palikt tikai uz papīra". Tāpat jāturpina bāriņtiesām neraksturīgo funkciju izvērtēšana, lai resursus novirzītu bērnu tiesību aizsardzībai.

Daļa diskusijas bija veltīta sociālo dienestu un bāriņtiesu sadarbībai. LM to raksturoja kā līdzšinējā praksē "kritiskāko vietu"- piemēram, abas institūcijas strādā ar vienu ģimeni, taču bieži nesaskaņoti.

Bērnu aizsardzības centra (BAC) vadītāja Gunita Kovaļevska norādīja, ka centrs rīko kopīgus pasākumus bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem un veicina starpinstitūciju sanāksmes konkrētu gadījumu risināšanai. Pēdējo divu gadu laikā sadarbība veidojas veiksmīgāk, tomēr vēl nedarbojas visos gadījumos. Reizēm institūcijas nedalās ar informāciju, atsaucoties uz bērna vai klienta interesēm. Kovaļevska uzsvēra, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi vien neliks cilvēkiem savstarpēji sarunāties.

Valmieras novada bāriņtiesas priekšsēdētājs Andris Alpeus nepiekrita vērtējumam par sliktu sociālo dienestu un bāriņtiesu sadarbību. Viņš norādīja uz savu pieredzi Valmierā, kur kolēģi savstarpēji sadarbojas, un aicināja runāt par konkrētām pašvaldībām un gadījumiem, nevis attiecināt problēmas uz visu sistēmu. Alpeus arī mudināja cieņpilni izteikties par bāriņtiesu darbiniekiem un viņu pienākumiem.

LM prezentētie dati liecina par cilvēkresursu trūkumu abās sistēmas daļās. Pērn tikai puse pašvaldību izpildīja normu par vienu sociālā darba speciālistu uz 1000 iedzīvotājiem, šīs normas izpildei trūka 455 speciālistu. Savukārt pusē bāriņtiesu vienam darbiniekam vienlaicīgi ir vismaz 40 aktīvas lietas. LM uzsver, ka funkciju pārvietošana bez kapacitātes stiprināšanas problēmu neatrisina, bet pārceļ uz citu sistēmas daļu.

Ministrijas pārstāvji sēdē iepazīstināja arī ar septembrī notikušas jauniešu fokusgrupas atziņām. Tajā piedalījās septiņi jaunieši no piecām ģimenēm, kuru pieredze sistēmā bija līdz aptuveni 2016. gadam. Četri no septiņiem dalībniekiem par šķiršanu no ģimenes uzzināja tās brīdī, saņemot informāciju par to, kurp viņus ved, bet ne par iemesliem un šķiršanas ilgumu. Tikai viens no septiņiem bija saņēmis atgriezenisko saiti par to, kā viņa viedoklis ņemts vērā.

Jaunieši ieteikuši vispirms runāt ar bērnu, neprasīt atkārtoti stāstīt vienu un to pašu un nodrošināt regulāras individuālas sarunas ar darbinieku. Kā saglabājamas un pilnveidojamas lietas viņi minējuši pastāvīgu kontaktpersonu, informēšanu par katru lietas soli, iespēju palikt savā skolā un saiknes saglabāšanu ar brāļiem un māsām.

Apkopojot diskusiju, Lībiņa-Egnere norādīja, ka komisija uzklausīto informāciju pieņem zināšanai un sniegs savu atzinumu par ziņojumu. Viņa aicināja turpināt darbu, uzlabot ziņojumu un veidot sadarbību, priekšplānā liekot bērna intereses.

Kā vēstīts, LM un Tieslietu ministrijai līdz nākamā gada 1. martam jāizstrādā jaunā bērnu tiesību aizsardzības sistēmas modeļa ieviešanas plāns atbilstoši C modeļa risinājumam, teikts LM ziņojuma MK sēdes protokollēmuma projektā.

Piedāvātais modelis paredz pašreizējās bāriņtiesas saglabāt kā atsevišķas, savā darbībā neatkarīgas pašvaldību institūcijas, to funkcijas koncentrējot uz bērnu tiesību un interešu aizsardzību. Savukārt ar bērniem nesaistītās funkcijas, tostarp pilngadīgu personu aizgādnība un notariālās darbības, būtu izvērtējamas atsevišķi, nosakot to turpmāko izpildītāju.

Ziņojumā norādīts, ka C modelis vēl nav pabeigts risinājums. Tā ieviešanai nepieciešams aprēķināt izmaksas un cilvēkresursus, izvērtēt tiesu noslodzi, precizēt institūciju kompetenci un tiesiskās kontroles kārtību, kā arī nodrošināt pakalpojumu pieejamību. Modeļa turpmākajā izstrādē paredzēts iesaistīt arī vecākus un pilngadīgus jauniešus ar bērnu tiesību aizsardzības sistēmas lietotāja pieredzi.

Atbalstu bērnam un ģimenei primāri šajā modelī nodrošinātu sociālais dienests. Specializētā bērnu tiesību aizsardzības institūcija iesaistītos, ja bērna apdraudējuma riski būtiski palielinātos un ar sociālā dienesta nodrošināto atbalstu tos nebūtu iespējams pietiekami novērst, kā arī akūta apdraudējuma gadījumā.

Ziņojumā salīdzināti arī divi tiesībsardzes piedāvātie modeļi. A modelī bāriņtiesas likvidētu, daļu funkciju nododot pašvaldību sociālajiem dienestiem, bet B modelī bērnu tiesību aizsardzības funkcijas pārņemtu BAC ar filiālēm pašvaldībās. Abos modeļos lēmumus par būtiskiem cilvēktiesību jautājumiem pieņemtu tiesa.

LM ieskatā tieši C modelis ļautu nodalīt atbalsta un bērna aizsardzības funkcijas, reizē saglabājot bāriņtiesās uzkrāto pieredzi un īstenojot pārmaiņas pakāpeniski. Tomēr 28. septembra noslēdzošajā domnīcā vienprātība par vienu institucionālo modeli neesot panākta.

Tiesu pārstāvji bažījušies, ka pašreizējā tiesu kapacitāte paredzētajam lietu apjomam nav pietiekama un lēmumu pieņemšanas termiņi varētu pagarināties. Savukārt citi dalībnieki apšaubījuši, vai pašvaldības institūcijas neatkarību un vienotu praksi iespējams nodrošināt, ja tās resursi, atlīdzība un personāls ir atkarīgi no pašvaldības.

Ziņojums sagatavots, izpildot Ministru prezidenta jūnija rezolūcijā doto uzdevumu izvērtēt sistēmas pašreizējo situāciju un līdz 1. oktobrim izstrādāt priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim.

Kā vēstīts, tiesībsardze Karina Palkova aicinājusi nekavējoties reformēt bāriņtiesu sistēmu, piedāvājot divus iespējamos modeļus.