Latvijas iedzīvotāji šodien izvēlas 100 jaunās Saeimas deputātu

Šodien notiks 15. Saeimas vēlēšanas, kurās par 100 deputātu vietām sacentīsies 1428 kandidāti no 14 politisko spēku sarakstiem

Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali - Rīga ar 38 deputātu vietām, Vidzeme (26 vietas), Latgale (12 vietas), Kurzeme (11 vietas) un Zemgale (13 vietas). Ārzemēs esošie vēlētāji balso par Rīgas apgabala kandidātu sarakstiem. Tāpat kā līdz šim vēlētāji Saeimas vēlēšanās varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati liecina, ka šajās vēlēšanās uz vienu Saeimas deputāta mandātu pretendē vidēji 14,3 kandidāti. Salīdzinājumā ar 14. Saeimas vēlēšanām kandidātu konkurence ir samazinājusies, jo 2022. gadā uz vienu deputāta vietu pretendēja vidēji 18,3 kandidāti. Šoreiz vēlēšanām iesniegti 14 kandidātu saraksti ar kopumā 1428 kandidātiem, kas ir par pieciem sarakstiem un 398 kandidātiem mazāk nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās.

Uz 15. Saeimu ar pirmo numuru startēs partiju apvienība "Suverēnā vara" un "Apvienība jaunlatvieši", bet noslēdzošo - 14. numuru - izlozē ieguva "Progresīvie".

Ar otro numuru vēlēšanās kandidēs "Mēs mainām noteikumus", ar trešo - "Saskaņas centrs", ar ceturto numuru -Zaļo un zemnieku savienība, ar piekto numuru - Nacionālā apvienība, ar sesto -"Gobzema saraksts", bet ar septīto numuru - "Apvienotais saraksts".

Partijai "Latvija pirmajā vietā" vēlēšanās būs astotais numurs, "Jaunajai vienotībai" - devītais, bet - "Jaunajai konservatīvajai partijai" - desmitais numurs. Ar 11. numuru kandidēs "Latvijas attīstībai", 12. kārtas numurs tika partijai "Austošā saule Latvijai", bet 13. numurs - "Stabilitātei!".

Maksimāli iespējamo kandidātu skaitu visos piecos vēlēšanu apgabalos jeb 125 kandidātus bija pieteikuši septiņi politiskie spēki - Nacionālā apvienība, "Latvija pirmajā vietā", "Progresīvie", "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts", Zaļo un zemnieku savienība, kā arī "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši". Mazāk kandidātu ir pārējiem sarakstiem, tostarp "Saskaņas Centram" - 105, JKP - 85, "Latvijas attīstībai" - 84, "Mēs mainām noteikumus" - 77, "Austošā Saule Latvijai" - 75, "Gobzema sarakstam" - 73, bet "Stabilitātei!" - 60 kandidāti.

Skaitliski visvairāk kandidātu pieteikti Rīgas vēlēšanu apgabalā, kur uz 38 deputātu vietām pretendē 527 kandidāti. Vidzemē uz 26 mandātiem kandidē 347 cilvēki, Zemgalē uz 13 vietām - 207 kandidāti, Latgalē uz 12 vietām - 180 kandidāti, bet Kurzemē uz 11 vietām - 173 kandidāti. Vienlaikus lielākā konkurence attiecībā pret mandātu skaitu ir Zemgalē un Kurzemē, savukārt Rīgā, neskatoties uz lielāko kandidātu skaitu, konkurence ir zemāka.

LETA veiktā CVK datu analīze liecina, ka 15. Saeimas vēlēšanu kandidātu loks ir kļuvis vecāks un izglītotāks. Kandidātu vidējais vecums sasniedz 48,5 gadus, salīdzinot ar 46,6 gadiem iepriekšējās vēlēšanās. Savukārt augstāko izglītību norādījuši 78,7% kandidātu, kamēr 2022. gadā tādi bija 74,6%.

No visiem kandidātiem 34% ir sievietes un 66% - vīrieši. Lielākais sieviešu īpatsvars ir Latgales vēlēšanu apgabalā, kur sievietes veido gandrīz 40% kandidātu. Tikmēr 74,3% kandidātu norādījuši, ka ir latvieši, bet 7,6% - krievi.

No visiem 1434 kandidātiem 475 jeb trešdaļa kandidēja arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, savukārt aptuveni divas trešdaļas ir jauni vai vismaz 2022. gada Saeimas vēlēšanās nekandidējuši politiķi.

Šajās Saeimas vēlēšanās Latvijā darbosies 933 klātienes vēlēšanu iecirkņi, kas ir par 15 mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Vienlaikus vairākās pašvaldībās plānots paplašināt izbraukuma iecirkņu tīklu. Šogad vēlētājiem pieejami arī netradicionālās un iepriekš nebijušās lokācijās, piemēram, lidostā "Rīga", Rīgas Zooloģiskajā dārzā, slimnīcās un tirdzniecības centros. Tāpat dažādās vietās Latvijā darbosies arī izbraukuma iecirkņi.

No visiem iecirkņiem vairāk nekā 83% būs pieejami personām ar kustību traucējumiem.

Vēlēšanu iecirkņi sestdien Latvijā būs atvērti no plkst. 8 līdz 20. Vēlētāji savu balsi varēs nodot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Savukārt ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi balsos par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi pēc iecirkņu slēgšanas un balsu saskaitīšanas.

Iecirknī vēlētājs saņems vēlēšanu zīmju komplektu un apzīmogotu vēlēšanu aploksni. Balsošanas kabīnē vai nodalījumā vienatnē jāizvēlas viena kandidātu saraksta vēlēšanu zīme. To var atstāt negrozītu vai izdarīt atzīmes par atsevišķiem kandidātiem: aizpildīt ovālu kolonnā "par", ja kandidāta ievēlēšanu īpaši atbalsta, vai kolonnā "pret", ja neatbalsta. Kandidātu vārdi un uzvārdi nav jāsvītro. Izvēlētā zīme jāievieto vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties iecirknī, kā arī slimojošu personu aprūpētāji var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Rakstveida iesniegumu CVK aicina iesniegt savlaicīgi, vēlams līdz 3. oktobra plkst. 12. Vēlāk saņemtos iesniegumus iecirkņa komisija izpildīs, ja būs iespējams ierasties pie vēlētāja līdz balsošanas laika beigām.

Ja vēlētājs iepriekš nodevis balsi glabāšanā, bet vēlēšanu dienā izmanto iespēju un nobalso vēlreiz, tad vērā tiks ņemta pēdējā nodotā balss.

Pēc balsošanas beigām iecirkņu komisijas sāks balsu skaitīšanu. Balsis skaitīs manuāli komisiju atklātās sēdēs, kurām var sekot līdzi pilnvarotie novērotāji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Provizoriskie rezultāti tiks publicēti pakāpeniski, saņemot iecirkņu balsu skaitīšanas datus.