Rāznas nacionālais parks pārsteidz ar atradumiem

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Rāznas nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā pētniekiem pie Ežezera izdevies konstatēt Eiropā retas vaboļu sugas, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dabas izglītības departamenta vecākā komunikācijas speciāliste Diāna Āboltiņa.

Šajā vietā konstatēts reti sastopamais Dežāna melnulis, kuram šī ir pašlaik tālākā zināmā atradne Eiropas ziemeļaustrumos. Izpētes laikā konstatēts Eiropas mērogā aizsargājamais Mannerheima īsspārnis.

Dežāna melnulis, kas sastapts Piļoru ozolu audzē, Latvijā pirmoreiz konstatēts 2024. gadā Latvijas centrālajā daļā. Vabole ir aptuveni 5-6 milimetrus gara, ovāla, samērā drukna ar izteikti rievotiem segspārniem. Tēviņiem uz pieres starp acīm ir divi izteikti radziņi.

Dežāna melnulis ir izplatīts lielā daļā Eirāzijas un sastopams mērenās joslas mežos no Pireneju kalniem līdz pat Klusajam okeānam, taču Eiropas ziemeļdaļā tas parādījies tikai pēdējos gados, tostarp nesen konstatēts Lietuvā.

Piļoru ozolu audzes atradne pašlaik ir tālākais zināmais sugas novērojums Eiropas ziemeļaustrumos. Suga ir saistīta ar koksni sadalošām sēnēm un ar nokaltušu lapu koku klātbūtni mežā.

Savukārt Mannerheima īsspārnim, kas jūlijā konstatēts Andrupenes apkārtnē, Latvijā līdz šim bija zināmas aptuveni 20 atradnes. Rāznas nacionālā parka apkārtnē šī ir pirmā atradne.

Mannerheima īsspārnis ir 7-9 milimetrus gara vabole ar melnu, spīdīgu ķermeni un īsiem segspārniem, kas nenosedz vēdera lielāko daļu.

Suga apdzīvo vecus vai dabiskus boreālos mežus. Tās kāpuri attīstās cepurīšu sēnēs, galvenokārt vecos beku dzimtas sēņu augļķermeņos, un barojas ar tiem. Savukārt pieaugušās vaboles pārtiek gan no sēnēm, gan dažādiem sīkiem bezmugurkaulniekiem.

Rāznas nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrādē iesaistītais vaboļu pētnieks Dmitrijs Teļnovs uzsver atradumu nozīmīgumu. "Eiropas mērogā nozīmīgas sugas atrašana Rāznas nacionālajā parkā liecina par tai svarīgo mežu biotopu un dzīvotnes labo stāvokli šajā teritorijā, bet vienlaikus arī norāda uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju būtisko nozīmi apdraudēto vai reto bezmugurkaulnieku sugu atradņu un populāciju saglabāšanā," saka Teļnovs.

Viņš norāda, ka daudzām sugām, jo īpaši šauri specializētajām sugām, dzīvotnes un to nepārtrauktība ir eksistenciāli būtiska. Attiecīgi šo sugu atklāšana ir augstākais novērtējums Rāznas nacionālajam parkam, kas var nodrošināt tām visus nepieciešamos apstākļus.

Lai nodrošinātu Rāznas nacionālā parka dabas vērtību saglabāšanu un vienlaikus sabalansētu teritorijas izmantošanu ar iedzīvotāju, zemju īpašnieku un uzņēmēju interesēm, tiek izstrādāts jauns dabas aizsardzības plāns. Tā izstrādi līdz 2027. gada rudenim DAP uzdevumā veic Daugavpils Universitāte.

Kopš pavasara aizsargājamajā teritorijā norisinās plaši lauku pētījumi, kuros iesaistīti vairāk nekā 20 dažādu nozaru speciālisti - biologi, botāniķi, ornitologi, hidrologi, ģeologi un citu jomu eksperti.

Lauku pētījumi turpināsies līdz šī gada oktobra beigām. Iegūtie dati ļaus aktualizēt informāciju par nacionālajā parkā sastopamajām Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un biotopiem, novērtēt to pašreizējo stāvokli un sagatavot priekšlikumus turpmākai aizsardzībai un apsaimniekošanai.

Kā informē DAP, Rāznas nacionālais parks ir viena no lielākajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā, kas aizņem 59 615 hektārus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas novadu administratīvajās teritorijās.

Parka teritorijā sastopamas daudzas aizsargājamas sugas, kultūrvēsturiski objekti un ainavas, kas saglabā Latgales tradīciju un dabas unikalitāti.

Video