LM piedāvā pārveidot bāriņtiesas – kas mainīsies?

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pārveidot bāriņtiesas par specializētām bērnu tiesību aizsardzības institūcijām ar jaunu nosaukumu, bet lēmumus par aizgādības tiesību pārtraukšanu un atjaunošanu nodot tiesām, liecina ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pašreizējo situāciju un priekšlikumiem jaunam tās modelim.

Informatīvais ziņojums nodots saskaņošanai līdz 14. oktobrim, un tas vēl būs jāskata valdībā. Tajā LM piedāvā turpmāko sistēmas pārveidi balstīt tā dēvētajā C modelī, nodalot sociālā atbalsta sniegšanu, bērna interešu aizstāvību un tiesības ierobežojošu lēmumu pieņemšanu.

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz uzdot LM un Tieslietu ministrijai līdz nākamā gada 1. martam izstrādāt jaunā bērnu tiesību aizsardzības sistēmas modeļa ieviešanas plānu atbilstoši C modeļa risinājumam.

Piedāvātais modelis paredz pašreizējās bāriņtiesas saglabāt kā atsevišķas, savā darbībā neatkarīgas pašvaldību institūcijas, to funkcijas koncentrējot uz bērnu tiesību un interešu aizsardzību. Savukārt ar bērniem nesaistītās funkcijas, tostarp pilngadīgu personu aizgādnība un notariālās darbības, būtu izvērtējamas atsevišķi, nosakot to turpmāko izpildītāju.

Ziņojumā norādīts, ka C modelis vēl nav pabeigts institucionāls un procesuāls risinājums. Tā ieviešanai nepieciešams aprēķināt izmaksas un cilvēkresursus, izvērtēt tiesu noslodzi, precizēt institūciju kompetenci un tiesiskās kontroles kārtību, kā arī nodrošināt pakalpojumu pieejamību. Modeļa turpmākajā izstrādē paredzēts iesaistīt arī vecākus un pilngadīgus jauniešus ar bērnu tiesību aizsardzības sistēmas lietotāja pieredzi.

Atbalstu bērnam un ģimenei primāri šajā modelī nodrošinātu sociālais dienests. Specializētā bērnu tiesību aizsardzības institūcija iesaistītos, ja bērna apdraudējuma riski būtiski palielinātos un ar sociālā dienesta nodrošināto atbalstu tos nebūtu iespējams pietiekami novērst, kā arī akūta apdraudējuma gadījumā.

Ja vecāks nesadarbotos un bērna apdraudējuma risks saglabātos augsts, specializētā institūcija kopā ar sociālo dienestu un vecāka klātbūtnē noteiktu konkrētus uzdevumus un to izpildes termiņu, kā arī pārskatītu nepieciešamos pakalpojumus. Ja sadarbība nesekotu vai uzdevumi netiktu izpildīti un augstais risks saglabātos, specializētā institūcija pārņemtu bērna aizsardzības gadījuma vadību un nepieciešamības gadījumā sagatavotu materiālus tiesai.

Lēmumus, kas būtiski ierobežo bērna vai vecāku tiesības uz ģimenes dzīvi, paredzēts nodot tiesas kompetencē. Specializētā pašvaldības institūcija vairs nelemtu par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu, bet aizgādības tiesību atņemšana tāpat kā līdz šim paliktu tiesas kompetencē.

Akūta bērna apdraudējuma gadījumā specializētajai institūcijai saglabātos iespēja vienpersoniski lemt par bērna aprūpi ārpus ģimenes kā pagaidu aizsardzības pasākumu. Šāda lēmuma pārskatīšana un galīgais nolēmums īsā termiņā būtu tiesas kompetencē. Konkrētais termiņš vēl jānosaka modeļa turpmākajā izstrādē, minēts ziņojumā.

Būtiska ieceres daļa ir ārpusģimenes aprūpes nodalīšana no automātiskas vecāka aizgādības tiesību ierobežošanas. Ar vecāka piekrišanu bērnam nepieciešamo ārpusģimenes aprūpi paredzēts nodrošināt kā pakalpojumu bez tiesas nolēmuma, nepārtraucot aizgādības tiesības un saglabājot vecāka atbildību un līdzdalību.

Ziņojumā uzsvērts, ka vecāka pienākumam sadarboties un izmantot piedāvātos pakalpojumus jābūt saistītam ar valsts un pašvaldības pienākumu nodrošināt šo pakalpojumu faktisku pieejamību. Turpmāk paredzēts izvērtēt bērniem un ģimenēm nepieciešamo minimālo pakalpojumu kopumu un iespēju noteikt termiņus, kuros pakalpojumiem jābūt pieejamiem neatkarīgi no dzīvesvietas.

Vienotu profesionālo praksi paredzēts nodrošināt ar Bērnu aizsardzības centra (BAC) metodisko vadību un vienotiem profesionālās darbības un kvalitātes standartiem. Tomēr metodiskās vadības pilnvaras un saistošums, kā arī specializēto pašvaldību institūciju neatkarības garantijas vēl jāprecizē.

Ziņojumā norādīts, ka vēl jāprecizē BAC metodiskās vadības un kvalitātes uzraudzības saturs, pilnvaras un saistošums, kā arī jānosaka specializēto bērnu tiesību aizsardzības institūciju profesionālās un institucionālās neatkarības garantijas pašvaldībās.

LM izvērtējumā secināts, ka sistēmas problēmas neizriet tikai no bāriņtiesu institucionālā statusa. Tās saistītas arī ar nepietiekamu agrīno un preventīvo atbalstu, nevienmērīgu pakalpojumu un profesionālo resursu pieejamību, nesaskaņotu institūciju rīcību un neskaidrām robežām starp palīdzības sniegšanu un tiesību ierobežošanu. Tādēļ tikai iestāžu pārveidošana vai funkciju pārvietošana šos trūkumus nenovērstu.

Ziņojumā salīdzināti arī divi tiesībsarga piedāvātie modeļi. A modelī bāriņtiesas likvidētu, daļu funkciju nododot pašvaldību sociālajiem dienestiem, bet B modelī bērnu tiesību aizsardzības funkcijas pārņemtu BAC ar filiālēm pašvaldībās. Abos modeļos lēmumus par būtiskiem cilvēktiesību jautājumiem pieņemtu tiesa.

LM ieskatā tieši C modelis ļautu nodalīt atbalsta un bērna aizsardzības funkcijas, reizē saglabājot bāriņtiesās uzkrāto pieredzi un īstenojot pārmaiņas pakāpeniski. Tomēr 28. septembra noslēdzošajā domnīcā vienprātība par vienu institucionālo modeli neesot panākta.

Tiesu pārstāvji diskusijā pauduši bažas, ka pašreizējā tiesu kapacitāte paredzētajam lietu apjomam nav pietiekama un lēmumu pieņemšanas termiņi varētu pagarināties. Savukārt citi dalībnieki apšaubījuši, vai pašvaldības institūcijas neatkarību un vienotu praksi iespējams nodrošināt, ja tās resursi, atlīdzība un personāls ir atkarīgi no pašvaldības.

Ziņojums sagatavots, izpildot Ministru prezidenta jūnija rezolūcijā doto uzdevumu izvērtēt sistēmas pašreizējo situāciju un līdz 1. oktobrim izstrādāt priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim.

Kā vēstīts, tiesībsardze Karina Palkova aicinājusi nekavējoties reformēt bāriņtiesu sistēmu, piedāvājot divus iespējamos modeļus.

Tiesībsardze aicinājusi Ministru kabinetu līdz šā gada 1. decembrim izstrādāt jaunu bāriņtiesu institucionālo modeli un līdz 2028. gada 1. janvārim to ieviest.

Savukārt Saeimai lūgts nodrošināt parlamentāro uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē, kā arī jaunā institucionālā modeļa izstrādē un ieviešanā.