Kam palielinās mājokļu pabalstu jau no novembra?

Lai sniegtu papildu atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazinātu pieaugošo mājokļa uzturēšanas izmaksu ietekmi apkures sezonā, Labklājības ministrija (LM) piedāvā no 2026. gada 1. novembra līdz 2027. gada 30. aprīlim paaugstināt mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotos koeficientus. To nosaka atbilstoši grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, informē Labklājības ministrija.

No šā gada 1. novembra līdz 2027. gada 30. aprīlim tiks palielināti mājokļa pabalsta aprēķinā izmantotie koeficienti dažādām iedzīvotāju grupām. Atsevišķi dzīvojošām pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti koeficients pieaugs no 2,1 līdz 2,5, savukārt mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensionāri vai personas ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem tas tiks paaugstināts līdz 2. Pārējām mājsaimniecībām koeficients pieaugs no 1,3 līdz 1,7.

Klimata un enerģētikas ministrija skaidrojusi, ka izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā prognozes par iespējamu siltumapgādes izmaksu pieaugumu atsevišķās apdzīvotās vietās 2026./2027. gada apkures sezonā. Mērķis ir mazināt pieaugošo mājokļa uzturēšanas izdevumu ietekmi uz mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Pašvaldību sociālie dienesti bez iedzīvotāju iesnieguma veiks jau piešķirto mājokļa pabalstu pārrēķinu, piemērojot palielinātos koeficientus. Tāpat valsts nodrošinās papildu mērķdotāciju pašvaldībām, lai kompensētu daļu no pieaugošajiem izdevumiem.

Prognozēts, ka mājokļa pabalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī pieaugs par 2232 cilvēkiem, sasniedzot 37 610 personas, bet vidējais pabalsta apmērs uz vienu personu palielināsies no 149,19 eiro līdz 174,11 eiro mēnesī.

Izmaiņu kopējā ietekme uz valsts budžetu novērtēta 8,7 miljonu eiro apmērā, tostarp vairāk nekā astoņi miljoni eiro paredzēti papildu mājokļa pabalstu finansēšanai, bet aptuveni 602 000 eiro - piemaksām pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem par papildu darba slodzi.

KEM aģentūrai LETA norādīja, ka attiecībā uz kurināmā tirgus situāciju dabasgāzes krājumi ir pietiekami - 23. septembrī Inčukalna pazemes gāzes krātuvē bija noglabātas 11,7 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, tostarp 1,8 TWh valsts drošības rezervju. Pēc vasarā novērotā augstā pieprasījuma uzlabojusies arī šķeldas un granulu pieejamība.

KEM skaidro, ka salīdzinājumā ar 2022. gadu siltumapgādes nozare ir daudz labāk sagatavota. Investīcijas kurināmā dažādošanā ļāvis siltumapgādes uzņēmumiem elastīgāk pielāgot savu ražošanu un tādējādi mazināt atsevišķu energoresursu cenu svārstību ietekmi uz iedzīvotājiem. Septembrī vidējais siltumapgādes tarifs Latvijā bija 86 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir aptuveni par 4% vairāk nekā gada sākumā. Valstspilsētās, kas nodrošina vairāk nekā 85% no centralizēti piegādātā siltuma, vidējais tarifs bija 78 eiro par MWh jeb par 2,5% augstāks. Vienlaikus nelielās un sadrumstalotās sistēmās, kur nav iespējams dažādot kurināmo vai kurināmā iepirkuma nosacījumi nav bijuši labvēlīgi, tarifu kāpums var būt būtiski lielāks par valsts vidējo rādītāju.

Pabalsta palielināšanai apkures sezonā KEM nodrošinājusi iespēju no saviem līdzekļiem novirzīt papildu 10 miljonus eiro. Tas ļaus atbalstam kvalificēties vēl 28 000 līdz 38 000 mājsaimniecību un palielinās atbalstu par 40-70 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Pašlaik mājokļa pabalstu saņem aptuveni 31 000 mājsaimniecību.

Kā vēstīts, līdzīgas izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķinā bija ieviestas arī gada sākumā saistībā ar ieilgušo aukstuma periodu un būtisku mājokļa uzturēšanas izmaksu pieaugumu.