Vairogdziedzera mezgli: kad nepieciešama biopsija?

Lai veiktu vairogdziedzera ultrasonogrāfiju gan profilaktiski, gan sūdzību gadījumā, ārsta nosūtījums nav nepieciešams. Pārbaude var būt īpaši aktuāla, ja ir pilnuma sajūta kaklā vai sataustīts kāds veidojums – TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro Dr. Vilkoites Vēdera klīnikas radiologs, diagnosts Kaspars Stepanovs.

Ultrasonogrāfijas laikā iespējams konstatēt vairogdziedzera mezglus un izvērtēt to struktūru — vai tie ir šķidras konsistences jeb labdabīgi, vai arī blīvāki un ar audu struktūru. Mezglus klasificē pēc speciālas sistēmas no 1 līdz 5. Zemākā - 1. kategorija - nozīmē, ka atradne ir labdabīga, savukārt 5. kategorija norāda uz audzēja iespējamību. Izmeklējuma laikā iespējams noteikt ne tikai mezgla izmēru, bet arī tā apasiņošanu, blīvumu un nepieciešamības gadījumā veikt elastogrāfiju. Stepanovs piebilst, ka visbiežāk sastopami 2. vai 3. kategorijas mezgli, kuriem papildu izmeklējumi nav nepieciešami - tos vienkārši novēro dinamikā. Toties biopsija tiek apsvērta gadījumos, kad mezgls ir aptuveni 2 cm liels un atbilst 4. vai augstākai kategorijai. Tad ultrasonogrāfijas kontrolē ar adatu paņem šūnu paraugu no mezgla un nosūta to uz laboratoriju, kur mikroskopiski pārbauda, vai nav aizdomīgu šūnu. “Pēc analīžu rezultātiem tiek plānota kontrole dinamikā. 90% gadījumu mezgliem nav jāveic papildus izmeklējumi, visbiežāk kontrole nepieciešama pēc gada, jo vairogdziedzera mezgliem ir tendence augt lēnām,” tā Stepanovs.