Pēc četru mēnešu gūsta Libānā nolaupītie igauņu velotūristi izpirkti par pieciem miljoniem ASV dolāru. Latvijas helikoptera apkalpes trijnieks, kas gūstā Sudānā pavadīja apmēram mēnesi, varētu būt izmaksājis krietni lētāk.
Visticamāk, šādos gadījumos izpirkuma maksa tiek maksāta gandrīz vienmēr, lai arī publiski to nevēlas atzīt tikpat kā nevienas valsts valdība.
Kāds tomēr maksā
Piemēram, pagājušā gada ziemā neoficiāli iegūta informācija liecināja, ka Spānija par trīs pilsoņu atbrīvošanu Mauritānijas teroristiem samaksājusi piecus miljonus ASV dolāru, bet šogad par divu spāņu jūrnieku atbrīvošanu Somālijas pirātiem samaksāti septiņi miljoni ASV dolāru. Tikai pēc tam, kad bija atbrīvoti gan Latvijas, gan tagad – arī Igaunijas iedzīvotāji, parādījās informācija par izpirkuma maksāšanu, kaut arī abu valstu valdības sākotnēji strikti paziņoja, ka nolaupītāji naudu nedabūs. Iepriekš Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets pieļāva, ka maksāt varētu kāda nevalstiska organizācija, taču ne valdība. Pēc atbrīvošanas daži no gūstekņiem paguva izstāstīt, ka nolaupītāji bijuši nepatīkami pārsteigti, uzzinot, ka viņu ieguvums ir nabadzīgas, kaut arī Eiropas Savienības valsts iedzīvotāji. Kidnaperu šoks bijis tik liels, ka mēnešus divus viņi savās ikdienas lūgšanās iepinuši arī tekstu par to, lai gūstekņus pēc iespējas ātrāk kāds izpestītu.
Tomēr līdz šim zināmie fakti ļauj arī nenoticēt, ka nolaupītāji tiešām bijuši tik izmisuši, nevis veikli pārorientējušies no Rietumeiropas šantažēšanas uz biznesu, pieprasot vismaz izpirkuma maksu.
Mērķis – ietekmīgākās valstis un organizācijas
Savukārt Latvijas firmas helikopteru apkalpe tika nolaupīta Sudānā, strādājot ar ANO noslēgta līguma ietvaros. Pēcāk vietējā laikrakstā Sudan Tribune parādījās informācija, ka Sudānas varas iestādes maksājušas izpirkuma maksu apmēram 100 000 latu apmērā, lai atbrīvotu deviņus Dārfūras reģionā nolaupītus ārvalstniekus, tajā skaitā arī ķīlniekus no Latvijas. Lai atbrīvotu konkrēti ANO miera uzturēšanas misijas Dārfūrā UNAMID pārstāvjus, esot samaksāti aptuveni 3600 lati. Tika izplatīta arī citāda informācija – ka mūsu valstspiederīgie no gūsta izlauzušies paši.
Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis darīja zināmu, ka atbrīvošanas detaļas atklāt nedrīkst un ir skaidrs, ka ne šajā, ne citos līdzīgos gadījumos (ja tādi būs) sabiedrība Latvijā netiks informēta, kas un cik ir maksājis cilvēku nolaupītājiem.
«Izpirkuma maksa ar lielu varbūtību tiek maksāta,» uzskata rezerves brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš, to attiecinot ne tikai uz konkrētajiem cilvēku nolaupīšanas gadījumiem. «Lai nolaupītāji atteiktos no naudas un tāpat vien atbrīvotu gūstekņus, ja reiz cilvēklaupīšana ir peļņas avots, – tad nu jābūt nopietniem iemesliem,» skaidro militārais darbinieks.
Informācija skopa
K. Krēsliņš norāda, ka Latvijas un Igaunijas gadījumi ir atšķirīgi. Latvijas firma turpinājusi strādāt Sudānā un, protams, nevēlas zaudēt savu biznesu, tālab joprojām tiek saglabāta noslēpumainība par to, kādā veidā trīs tās darbinieki izkļuva no gūsta. Tāpēc arī nevēlēšanos par to runāt publiskajā telpā demonstrēja gan Latvijas Ārlietu ministrija, gan konkrētās firmas valdes priekšsēdētājs, kura atklātajā vēstulē izklāstītie argumenti radīja iespaidu par spīčraitera stilu. Savukārt igauņi Libānā bija tikai tūristi, kuri tur var nekad arī neatgriezties.
K. Krēsliņš arī stāsta, ka, piemēram, Izraēlas filozofija ir šādos gadījumos nemaksāt neko un nekad, turklāt tā ir demonstrējusi savu nostāju – teroristi tik un tā saņems sodu. «Tas tādēļ, lai saprastu, ka [šīs valsts pilsoņus] nav vērts nolaupīt naudas dēļ,» viņš paskaidro.
Ja ne citādi, tad vismaz naudu
Igauņi nolaupītājiem esot stāstījuši, ka Latvija ir tikpat nabadzīga valsts, kuras iedzīvotāju izpirkšana diez vai varētu būt ienesīgs biznesa veids. Tomēr Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu ar šo argumentu justies kā aiz droša vairoga. Kļuvis zināms, Igaunijas pilsoņi nemaz nav bijuši kidnaperu mērķis – viņi vēlējušies sagūstīt kādas ietekmīgākas valsts pilsoņus, lai tādējādi piespiestu rietumvalstis samazināt politisko spiedienu uz Sīriju. Kad uzzinājuši, cik neliela spēlētāja pasaules politiskajā kontekstā ir Igaunija, viņi nolēmuši tikt pie naudas. Un tikuši. K. Krēsliņš pieļauj, ka nupat atbrīvoto velotūristu lietā maksātāja bijusi Igaunijas valdība.
Tāpēc arī Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā regulāri tiek ievietota informācija, kurā ceļotājus brīdina par bīstamajiem reģioniem vai valstīm.