Kravu pārvadātāji satraukušies par sodu, ko piemēro par smago automašīnu vadīšanu, neievērojot šoferiem paredzēto atpūtas laiku. Tas var sasniegt līdz pat 1000 latu. Jau gada sākumā Rīgā sabrauca virkne smago transportlīdzekļu, kuri tādā veidā protestēja pret nesakārtoto ceļu infrastruktūru, kā dēļ nav iespējams izpildīt prasības par atpūtas laiku.
Tagad kravu pārvadātāji piketu neplāno rīkot, taču pauž neapmierinātību, ka valsts nav spējusi izveidot auto stāvlaukumus kravas mašīnām. Valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi (LVC) šos pārmetumus noraida.
Eiropas diktāts
«Jau ziemā mums solīja, ka Pierīgā ar betona bluķiem aizkrautie stāvlaukumi tiks atvērti. Līdz šai dienai neredzam neko, ka kaut kas šajā jomā var mainīties,» Neatkarīgajai stāsta Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis. Tieši tamdēļ gandrīz 40 kravas pārvadātāju un to organizācijas iesniegušas prasību Satiksmes ministrijā (SM), pieprasot mēneša laikā novērst drošu stāvlaukumu trūkumu pie valsts nozīmes ceļiem. Pretējā gadījumā pārvadātāji neredz vairs citu iespēju savu tiesību aizstāvēšanai, kā uzsākt tiesvedību pret valsti par tīšu bezdarbību un vērsties Eiropas Komisijas institūcijās, lūdzot aktīvi iesaistīties šīs problēmas risināšanā.
«Latvijas, tāpat kā citu Eiropas valstu, autopārvadātājiem, ir jāievēro noteiktas braukšanas un atpūtas prasības. To nosaka Eiropas Savienības politika, kas arī paredz, ka valstij būtu jāparūpējas par drošiem stāvlaukumiem pie maģistrālēm, kuros kravu pārvadātāji var apstāties, nodrošinot direktīvā noteiktās stundas transportlīdzekļa dīkstāvei. Tāpēc mēs ceram, ka ar šo aktivitāti rosināsim diskusiju,» piebilst G. Priekulis.
Dārga uzturēšana
Kravu pārvadātāji, ja tie nevēlas stāvēt ceļu malās, kur ir nedroši un antisanitāri apstākļi, ir spiesti slēgt papildu līgumus ar degvielas uzpildes staciju operatoriem, lai nodrošinātu savos uzņēmumos nodarbināto kravas automobiļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika atbilstību. Tie norāda, ka SM pārraudzībā ir apjomīgi ES fondu līdzekļi ceļu infrastruktūras sakārtošanai, izbūvei un rekonstrukcijai, kas pēc direktīvas varētu tikt novirzīti arī autostāvvietu izbūvei.
LVC šobrīd apsaimnieko 230 stāvlaukumu, un to uzturēšana gadā izmaksā vairāk nekā 700 000 latu, šajās izmaksās ir paredzēta sniega tīrīšana, zāles pļaušana, atkritumu savākšana, jānorāda, ka tikai atkritumu savākšanai vien tiek tērēti vairāk nekā 400 000 latu.
«Jāizveido tāds stāvlaukumu apsaimniekošanas modelis, kāds tas ir Eiropas valstīs. Tur stāvlaukumus apsaimnieko un uztur privāti uzņēmēji, kuri nodrošina nepieciešamo komfortu un servisa līmeni gan kravu automašīnu šoferiem, gan citiem autobraucējiem,» komentē SM valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Savukārt LVC atklāj, ka pie valsts autoceļiem stāvvietas speciāli kravas transportlīdzekļiem Latvijā nekad nav veidotas. Pēdējos desmit gados aptuveni desmit stāvvietas ir rekonstruētas un piemērotas kravas automašīnu operatīvai svēršanai un rekonstruēti vairāki stāvlaukumi līdzās lielajiem autoceļu rekonstrukcijas posmiem (Rīga–Ainaži, Rīga–Bauska–Grenctāle). Pēdējā desmitgadē ir izbūvēti arī vairāki privātie stāvlaukumi līdzās autoceļiem kopā ar servisa objektiem.
Stāvlaukumi atkritumiem
Aizvadītajā desmitgadē vairāki stāvlaukumi esot arī likvidēti vietās, kur vietējie iedzīvotāji un autobraucēji pastiprināti izveda savus sadzīves atkritumus, un daži ir slēgti, arī lai ierobežotu pastiprināto sadzīves atkritumu izvešanu.
LVC stāvlaukumi ir ļoti maznoslogoti. Akciju sabiedrības speciālisti to pamato ar uzņēmējdarbībai nelabvēlīgo likumdošanu, kas nestimulē zemes nomu līdzās valsts stāvlaukumiem, ar rietumvalstīm salīdzinoši mazo satiksmes intensitāti, kas potenciālajiem servisa sniedzējiem neļauj nopelnīt. Turklāt stāvlaukumi līdzās valsts autoceļiem pamatā ir ar sliktu segumu, jo trūkst finansējuma segumu atjaunošanai vispirms jau pamatceļam.
