Jaunizveidotā Zatlera reformu partija varētu sevi pieteikt arī ar būtiskiem priekšlikumiem pensiju reformai. Viena no šādām idejām jau izgaismojusies – ieviest ceturto pensiju līmeni, kur pensiju apmērs būtu atkarīgs ne tikai no paša pensionāra veiktajām sociālajām iemaksām un sociālās apdrošināšanas stāža, bet arī no bērnu maksātiem nodokļiem.
Tiesa, pašlaik jau Latvijā ir ceturtais pensiju līmenis – par to uzskatāmas pensiju piemaksas.
Zatlera reformu partijas ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, kurš vairākkārt izteicies par nepieciešamību reformēt pensiju sistēmu un uzsvēris, ka pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga, jo strādājošie, kuri maksā nodokļus, nespēj nosegt izdevumus visiem pensionāriem, nācis klajā ar ideju – izveidot ceturto pensiju līmeni.
Rosinās ceturto līmeni
«Mēs piedāvāsim ceturto pensiju līmeni,» intervijā laikrakstam Telegraf teicis V. Dombrovskis. «Tas neskars pašreizējos pensionārus, bet ļaus nākotnes pensionāriem saņemt papildu pensiju atkarībā no bērnu maksātā sociālā nodokļa. Tas ir, pensijas apmērs daļēji būs atkarīgs no tā, cik jums ir bērnu un kādus nodokļus viņi maksā, citiem vārdiem runājot – cik jūs paši esat investējuši viņu izglītībā.» Ekonomists arī norāda, ka pensiju sistēmas galvenā problēma – proporcija starp pensionāru skaitu, strādājošo skaitu un viņu darba produktivitāti, proti, strādājošo skaits salīdzinājumā ar pensionāru skaitu ir nepietiekams, turklāt nozīme ir arī tam, kādas algas cilvēki saņem un kādus nodokļus samaksā.
Izturas piesardzīgi
Labklājības ministrijā (LM) pret šo priekšlikumu izturas piesardzīgi. Ja tāds pensiju ceturtais līmenis tiktu izveidots, papildus izmaksas, visticamāk, tiktu veiktas no tās pašas pārdales sistēmas, tā paša sociālā budžeta, kur jau tagad finansējums nav pietiekams. Ja ar šādu priekšlikumu ir doma stimulēt bērnu sociālo iemaksu veikšanu, tad to var darīt jau esošās sistēmas ietvaros, un, jo bērni vairāk jeb legāli maksās nodokļus, jo vairāk naudas ienāks speciālajā budžetā un būs iespēja pensijas indeksēt, LM pensiju ekspertu viedokli dara zināmu LM pārstāve Liene Užule. Tāpēc neesot saprotama mākslīga jauna pensiju līmeņa radīšana. Vēl LM uzskata, ka tiktu diskriminēti tie pensionāri, kuriem nav bērnu, arī tādas ģimenes, kurās nevar būt bērni, ne tikai tās, kuras nav vēlējušās radīt pēcnācējus.
Jāatzīmē, ka patiesībā ceturtais pensiju līmenis Latvijā jau ir un tās ir pensiju piemaksas. Izstrādājot pensiju sistēmas reformu deviņdesmito gadu vidū, tika paredzēti četri pensiju līmeņi, tomēr ceturto (kā kompensācijas sistēmu pensionāriem, kuri strādājuši līdz 1996. gadam, kad stājās spēkā personificētā sistēma) ieviesa daudz vēlāk un mainītā veidā, proti, bija plānots, ka pensiju piemaksas maksās no privatizācijā iegūtiem līdzekļiem, taču tas tā nenotika.
Vairākās valstīs bērnu kopšanas periods tiek skaitīts apdrošināšanas stāžā, kā arī bērnu esamība sniedz iespēju pieprasīt vecuma pensiju agrāk, piemēram, arī Latvijā var pensionēties priekšlaikus, piecus gadus pirms īstā pensionēšanās vecuma, ja ir izaudzināti pieci vai vairāk bērni.
Pēc LM informācijas, Eiropas Savienībā nav nevienas valsts, kurā būtu šāda veida pensiju sistēma. Kipra ir vienīgā valsts, kurā apgādājamo skaits ietekmē pamatpensijas aprēķinu, bet tas arī ir tikai tādā gadījumā, ja personai pensijas pieprasīšanas brīdī ir apgādājamie. Somijā ir piemaksa par apgādājamu bērnu vecumā līdz
16 gadiem. «No ģimenes stāvokļa skatpunkta – izmaksājamās vecuma pensijas apmēru atsevišķās valstīs ietekmē tas, vai ir laulātais,» norāda LM. Pensija ir atkarīga arī no tā, vai laulātais ir apgādājams (Dānijā, Spānija). Īrijā ir piemaksa vientuļajiem pensionāriem.
Ideja jau bijusi
Interesanti, ka šāda ideja – sasaistīt pensijas apmēru ar bērnu maksātiem nodokļiem – bijusi arī Saeimā pārstāvētās partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) deputātiem, kuri pat iesnieguši priekšlikumus Labklājības ministrijas izstrādātā rīcības plāna par ģimeņu politiku īstenošanai. Šādu priekšlikumu PLL iesniedza, domājot, ka tas varētu uzlabot dzimstības rādītājus. PLL ierosināja noteikt piemaksu pie pensijas 10 procentu apmērā no bērnu iepriekšējā gadā veiktajām vidējām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šāds priekšlikums, pēc PLL domām, arī veicinātu sabiedrības izpratni – valsts iespējas uzturēt pensionārus ir tieši saistītas ar nodokļu maksātāju skaitu. PLL arī rosināja noteikt ātrāku pensionēšanās vecumu par katru izaudzināto bērnu.
Arī Saeimā pārstāvētās ZZS deputāts Māris Dzelzskalns iesniedzis priekšlikumu paredzēt priekšlaicīgu pensionēšanos atkarībā no bērnu skaita.