"Aktivitātes var notikt pēkšņi un negaidīti"; Satversmes aizsardzības birojs vērtē drošības situāciju

Baltijas valstīs un NATO kopumā ir iespējami Krievijas mēģinājumi eskalēt drošības situāciju ar nekonvencionāliem uzbrukumiem, tostarp sabotāžas aktiem, provokācijām un citiem mazāka mēroga uzbrukumiem, šādu drošības situācijas vērtējumu aģentūrai LETA sniedza Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

SAB norāda, ka pēdējos mēnešos ir palielinājies Krievijas nekonvencionālo uzbrukumu skaits un apmērs, savukārt informatīvajā telpā arvien biežāk izplatās emocionāli un satraucoši vēstījumi par Latvijas drošību.

Lai gan situācija reģionā ir saasināta, konvencionāla jeb plaša militāra iebrukuma iespējamība Baltijas valstīm un NATO pašlaik un tuvākajā laikā ir ļoti zema, vērtē SAB. Konvencionāls uzbrukums nozīmē tiešu militāru iebrukumu, kad valstij plaši uzbrūk citas valsts karaspēks.

SAB skaidro, ka iespējamie Krievijas nekonvencionālo uzbrukumu scenāriji Latvijas un NATO izlūkošanas un drošības dienestiem ir labi zināmi. Tie var ietvert sabotāžas, provokācijas, NATO gaisa telpas pārkāpumus un citas tā dēvētās pelēkās zonas aktivitātes.

Šādu darbību mērķis ir šķelt un iebiedēt rietumvalstis un to sabiedrības, kā arī izdarīt spiedienu un atturēt NATO no atbalsta Ukrainai, norāda birojā.

SAB brīdina, ka šādas aktivitātes var notikt pēkšņi un negaidīti, tādēļ tām jābūt gataviem.

Latvija un tās sabiedrotie par iespējamiem riskiem runā atklāti, lai mazinātu Krievijas darbību psiholoģisko ietekmi un paaugstinātu sabiedrības noturību. Latvijas un NATO izlūkošanas un drošības dienesti kopīgi strādā, lai apzinātu un novērstu Krievijas nekonvencionālos uzbrukumus, kā arī atturētu Krieviju no to īstenošanas.

Kā vēstīts, apdraudējuma līmenis Latvijā un reģionā nav mainījies, paziņojumā sociālajos medijos pauž Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Kaspars Pudāns.

Pudāns uzsver, ka NBS pastāvīgi uzrauga drošības situāciju, cieši sadarbojoties ar sabiedroto izlūkošanas un drošības iestādēm. Situācijas izvērtējums tiek atjaunināts katru dienu, nevis tikai reaģējot uz atsevišķiem notikumiem.

Pudāns apliecina, ka NBS ir gatavi provokācijām. Patlaban Latvijā norisinās visaptverošas valsts aizsardzības mācības "Namejs", kurās piedalās arī sabiedroto vienības. Latvijas austrumos turpinās operācija "Vilkatis", bet uz Saeimas vēlēšanu laiku tiks pastiprināta NATO gaisa telpas patrulēšana.

Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien pauda, ka Latvijai un Eiropai gaidāms sarežģīts rudens un ziema, jo Krievija turpina agresiju un ir iespējama tālāka eskalācija, tostarp Latvijā.

Prezidents norādīja, ka jau patlaban pieaug Krievijas inspirētu sabotāžas, spiegošanas un diversiju gadījumu skaits pret Ukrainu atbalstošo valstu infrastruktūru un uzņēmumiem. Vienlaikus fakti patlaban neliecinot par gatavošanos plaša mēroga Krievijas iebrukumam NATO vai Eiropas Savienības teritorijā, jo nav vērojama tam nepieciešamā spēku koncentrācija.

Rinkēvičs uzsvēra, ka tuvākajās nedēļās lielākie riski Latvijā saistīti ar Saeimas vēlēšanām un var ietvert kiberuzbrukumus, migrācijas spiedienu uz Baltkrievijas robežas, dronu incidentus un informatīvās kampaņas. Tādēļ pirms vēlēšanām Latvija lūgusi palielināt NATO gaisa patrulēšanas iznīcinātāju klātbūtni un pagarināta operācija "Vilkatis".

Valsts prezidents klāsta, ka šis ir trauksmains laiks, lietas strauji mainās un nākamie mēneši Latvijai, tāpat kā daudzām citām valstīm, nebūs viegli. Rinkēvičs uzsver, ka Latvijas aizsardzības un iekšlietu sistēmas apzinās atbildību un riskus un dara maksimāli daudz, lai tos mazinātu.

"Ko šobrīd var izdarīt katrs no mums: pats tuvākais - piedalīties vēlēšanās, atbalstīt Nacionālos bruņotos spēkus un Zemessardzi, ziņot tiesībsargiem par aizdomīgām aktivitātēm un rast jebkādas idejas, kā stiprināt mūsu Latviju," pauž Valsts prezidents.

Savukārt Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) savā paziņojumā atzīmē, ka redz, ka sabiedrībā valda uztraukums, sekojot līdzi starptautiskajām ziņām, tomēr viņš mierina, ka panikai nav pamata. "Drošības situāciju vērtējam nopietni," apgalvo premjers.

Kulbergs uzsver, ka Polijas premjerministrs ir publiskojis izlūkdienestu riska novērtējumu par iespējamo Krievijas rīcību turpmākajos mēnešos, tomēr tas neesot paziņojums par konkrētu vai nenovēršamu uzbrukumu Polijai, Latvijai vai citai NATO valstij.

Kulbergs uzsver, ka Krievija neesot gatava vēl vienam karam un nav spējīga uz konvencionālu uzbrukumu. Savukārt NATO atbalsts ir spēcīgāks nekā jebkad agrāk, vērtē Latvijas premjers. Viņš izceļ, ka Latvijas robežsardze un dienesti ir modri - uz robežas notiek virkne operāciju, norisinās militārās mācības, un vēlēšanu laikā gaisa telpu papildus patrulēs arī vācu iznīcinātāji.

Tomēr Kulbergs arī uzsver, ka ir jāsaglabā modrība. "Mūsu sabiedrība ir labi informēta par draudiem un labi pazīst mūsu austrumu kaimiņu," klāsta premjers. Viņš arī atzīst, ka Krievijas "vēlēšanu" konteksts pastiprina dezinformācijas un propagandas apjomu.