Paliek pie idejas par vienota medija izveidi

 

Pietiekami spēcīgs un ietekmīgs medijs – tā īsumā nākotnes sabiedrisko mediju redzējumu iezīmē Latvijas Radio (LR) vadītājs Dzintris Kolāts, kuru gan māc bažas, vai šis projekts gūs nepieciešamo atbalstu parlamentā un valdībā.

Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija koncepciju kā kvalitatīvu pieteikumu vērtē arī Latvijas Televīzijas (LTV) valdes loceklis Edgars Kots, kas arī ir satraucies, vai šis redzējums neiestrēgs, kad nonāks lēmuma pieņēmēju rokās.

Pēc vairāku mēnešu darba Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) paspārnē 60 lapu apjomā tapusi nākotnes Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija koncepcija. Tajā iztirzāti iespējamie scenāriji, kā turpmāk varētu attīstīties sabiedriskie mediji – LR un LTV. Kā reālākais variants piedāvāta iespēja tos apvienot, veidojot plašāku saturu.

Piesardzīgais risinājums paredz vidējas ietekmes izmaiņas esošajos sabiedriskajos medijos attiecībā uz visiem četriem elementiem – saturu, pieejamību, arhīvu un pārvaldību. Risinājums paredz vienotas sabiedriska medija kapitālsabiedrības izveidi, iespējams, nosakot neatkarīgas jeb patstāvīgas iestādes statusu, bet saglabājot LTV un LR kā sabiedriska medija struktūrvienību autonomiju attiecībā uz medija satura ražošanu un pārraidīšanu.

Nākamais piedāvātais variants nosaukts progresīvā risinājuma vārdā. Tas paredz būtiskas izmaiņas – izveidot jaunu kapitālsabiedrību ar vienotu vadību un, iespējams, līdzīgi kā pirmajā scenārijā noteikt neatkarīgas iestādes statusu. Progresīvais variants paredz sabiedriskā medija satura nodrošināšanu visu diennakti, daļēji izmantojot arī neatkarīgu producentu radītos raidījumus. Satura izplatīšana ir paredzēta, izmantojot virszemes un FM apraidi, pilnā apjomā nodrošinot arī TV un radio interneta straumēšanu un pakalpojumu pēc pieprasījuma pieejamību īstermiņa un ilgtermiņa arhīvā.

Pēdējais variants ir radikālais risinājums, kas paredz būtiskas izmaiņas esošajā sistēmā un līdzīgi kā progresīvais variants izvieto mediju vienā ēkā. Būtiskās izmaiņas paredzētas satura veidošanā – medija saturu iepērkot no neatkarīgiem producentiem, sabiedriska medija resursus izmantojot vienīgi ziņu raidījumu sagatavošanā.

NEPLP priekšsēža vietniece Dace Buceniece Neatkarīgajai atklāj, ka padome tālāk rosina īstenot progresīvo variantu, kas nozīmētu no 2012. līdz 2018. gadam tā realizēšanu, ieskaitot jaunas ēkas būvniecību, un izmaksātu 42,91 miljonu latu.

«Šis ir kārtējais pieteikums lēmējvarai un izpildvarai par nākotnes sabiedrisko mediju. Lēmums būs būtisks, jo ar tā pieņemšanu nevar vilcināties, tāpēc ka Eiropas līdzekļi ir pieejami no 2014. līdz 2020. gadam. Protams, koncepcija vēl nav gala produkts un priekšā vēl ir pamatīga izpēte darba grupā,» uzsver E. Kots. Savukārt Dz. Kolāts izstrādāto piedāvājumu vērtē ar piesardzīgu optimismu, jo viņam ir šaubas, «vai izdosies pārliecināt politiķus».