Mainīta sistēma, kā tiek uzskaitītas ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien pirms pirmā lasījuma atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz mainīt kārtību, kādā vēlēšanās tiek uzskaitītas ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsis.

Grozījumus iepriekš iesniedza Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, taču pēc konstatētajām nepilnībām tika izstrādāts alternatīvs likumprojekts, ko deputāti atbalstīja.

Grozījumi paredz, ka ārvalstīs dzīvojošus vēlētājus pieskaita tā vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kurā bija reģistrēta to pēdējā deklarētā dzīvesvieta Latvijā, bet, ja tādas nav, - Rīgas apgabala vēlētāju skaitam.

Ingmārs Līdaka (AS) rosināja papildināt likumprojektu un noteikt, ka tos pilsoņus, kuriem nav atrodama pēdējā deklarētā dzīvesvieta, pieskaita proporcionāli visiem pieciem vēlēšanu apgabaliem. To atbalstīja arī Andrejs Ceļapīters (AS).

Tomēr komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) aicināja virzīties uz priekšu ar esošo likumprojektu un diskutēt par šiem jautājumiem starp lasījumiem.

Deputāts Raimonds Čudars (JV) norādīja, ka likumprojekts risina jautājumu saistībā ar mandātu aprēķina veidu, bet nerisina jautājumu par to, kā tieši tiks vēlēts ārvalstīs. Viņš atzīmēja, ka deklarētā dzīvesvieta netiek ņemta vērā kā kritērijs, balsojot Latvijā, kas esot būtiski. Čudars pauda, ka balsojumā atturēsies.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) loceklis Ritvars Eglājs aicināja noteikt garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu par piecām dienām, norādot, ka CVK patlaban ir aizņemta, gatavojoties Saeimas vēlēšanām. Tam nepiekrita Burovs, norādot, ka priekšlikumi jau esot gatavi, par šo jautājumu diskutēts jau ilgi. Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis aicināja noteikt garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, atzīmējot, ka arī iepriekšējās redakcijās bijušas problēmas.

Burovs aicināja balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu piecas dienas, ko deputāti atbalstīja.

Grozījumu autori anotācijā norāda, ka pašreizējais regulējums izstrādāts 1995. gadā, kad nebija pieejami dati par ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu pēdējo dzīvesvietu Latvijā. Tādēļ tika noteikts, ka šo vēlētāju skaits tiek pieskaitīts Rīgas vēlēšanu apgabalam un viņi var balsot tikai par Rīgas apgabala kandidātu sarakstiem.

Anotācijā norādīts, ka kopš Saeimas vēlēšanu likuma pieņemšanas sabiedrībā notikušas būtiskas pārmaiņas, tostarp pieaugusi Latvijas pilsoņu mobilitāte un iespējas dzīvot, strādāt un mācīties ārvalstīs. Daļa Latvijas pilsoņu ekonomisku apsvērumu dēļ uz laiku izvēlējušies dzīvi ārvalstīs.

Vienlaikus valsts rīcībā patlaban ir ievērojami plašāka informācija par pilsoņu deklarētajām un pēdējām deklarētajām dzīvesvietām, kā arī būtiski attīstījušās datu uzkrāšanas un apstrādes iespējas, norādīts anotācijā.

Izmantojot uzkrāto datu informāciju par Latvijas pilsoņu, kas uzturas ārvalstīs, pēdējo deklarēto dzīvesvietu, ir nepieciešams paredzēt iespēju pieskaitīt tos pie atbilstošā vēlēšanu apgabala, lai nodrošinātu ticamu un faktiskajai situācijai atbilstošu deputātu pārstāvniecības proporcionalitāti parlamentā, pauž grozījumu autori.

Intervijā aģentūras LETA raidierakstā "Politiķi! Kas tas vispār bija?" ekonomikas ministrs un ZZS premjera amata kandidāts Viktors Valainis sacīja, ka pašreizējā kārtība, kas paredz ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsis pieskaitīt Rīgas vēlēšanu apgabalam, ilgtermiņā mazina reģionu pārstāvniecību Saeimā.

Pēc politiķa paustā, arvien lielāka daļa deputātu parlamentā tiek ievēlēta no Rīgas vēlēšanu apgabala, bet reģionu balsis kļūst mazāk pārstāvētas.

Valainis norādīja, ka ārvalstīs dzīvojošo latviešu balsis pašlaik faktiski palielina Rīgas vēlēšanu apgabala ietekmi. Viņaprāt, tā ir būtiska problēma, jo reģionu intereses parlamentā tiek pārstāvētas arvien vājāk.

"Ar ārzemēs dzīvojošo latviešu balsīm mēs ievēlam vairāk deputātu nekā no Latgales vai Kurzemes," intervijā akcentēja politiķis, piebilstot, ka šī tendence veicina situāciju, kurā Saeimā dominē galvaspilsētas intereses.

Viņš arī pauda bažas, ka nākotnē parlamentā varētu sarukt tieši reģionos dzīvojošu politiķu skaits. Pēc Valaiņa vērtējuma, jau pašlaik vairākos vēlēšanu apgabalos kandidē politiķi no Rīgas, nevis attiecīgā reģiona pārstāvji.