Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) organizētajā protesta akcijā "Diena bez reģionālā sabiedriskā transporta" piedalīsies astoņi pārvadātāji, neizpildot līdz 3000 reģionālo autobusu reisu, aģentūru LETA informēja asociācijā.
Protesta akcijā nepiedalīsies AS "Cata", kas sniedz pasažieru pārvadājumus maršrutu tīkla daļā "Cēsis", SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", kas sniedz pārvadājumus maršrutu tīkla daļā "Kuldīga, Saldus" un daļā Pierīgas lotes (Mārupe, Ādaži, Jūrmala, Baloži, Jaunmārupe), kā arī reisus izpildīs pašvaldības SIA "Ventspils reiss" un "Valmiera VTU", kas apkalpo maršrutu tīkla daļas "Limbaži-Sigulda" un "Valmiera-Valka-Smiltene".
Savukārt protesta akcijā piedalīsies SIA "Daugavpils autobusu parks", SIA "Hansabuss Latvija", AS "Talsu autotransports", AS "Rēzeknes autobusu parks", SIA "Norma-A", kas nodrošina pārvadājumus ar zīmolu "Ecolines", AS "Liepājas autobusu parks", AS "Nordeka" un SIA "Dautrans". Minēto pārvadātāju reģionālo autobusu reisi netiks izpildīti pilnā apmērā visas dienas garumā.
Pārvadātāju apkopotā informācija liecina, ka kopumā varētu tikt ietekmēti līdz 3000 reģionālo autobusu reisu un līdz 60 000 pasažieru. Uzņēmumi visas dienas garumā neizpildīs reisus, par ko ir informētas pašvaldības. Informācija par atceltajiem reisiem būs pieejama pārvadātāju mājaslapās un sociālajos tīklos, kā arī Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.
ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš aģentūrai LETA norādīja, ka daļai pārvadātāju, kuri piedalīsies protesta akcijā, soda apmērs par neizpildītajiem reisiem varētu pārsniegt 100 000 eiro.
Lapiņš norādīja, ka līgumos ir noteikts soda apmērs par vienu reisu, bet, sasniedzot konkrētu reisu skaitu, mainās līguma soda summa.
LPPA prezidents Ivo Ošenieks iepriekš uzsvēra, ka pārvadātāji ir spiesti rīkoties kardināli, jo līdz šim no valsts ir bijuši tikai solījumi, tostarp attiecībā uz ilgtermiņa līgumu indeksācijas maiņu. Viņš uzsvēra, ka situācijas nerisināšanas gadījumā pārvadātāji apsver jau nākamās akcijas rīkošanu 30. septembrī.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka valdības lēmums piešķirt 9,8 miljonus eiro reģionālajiem pārvadājumiem nerisina pārvadātāju problēmas, bet ir saistības, kas valstij bija jāpilda attiecībā uz šo gadu.
LPPA aicina nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu finansējumu, lai segtu būtisko izmaksu pieaugumu.
Vienlaikus LPPA aicina nodrošināt pārvadātājiem kompensāciju par būtisko degvielas cenu pieaugumu, ko radījušas Tuvo Austrumu konflikta sekas, un rast papildu valsts budžeta finansējumu izmaksu segšanai, kas radīsies ilgtermiņa līgumu grozījumu rezultātā.
Pārvadātāji uzsver, ka pašlaik spēkā esošo ilgtermiņa līgumu nosacījumi tika izstrādāti un cenas noteiktas citā ekonomiskajā situācijā. Kopš konkursa piedāvājumu iesniegšanas brīža degvielas cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 60%, savukārt kopējais inflācijas līmenis sasniedzis 38,1%. Rezultātā līgumā noteiktā pakalpojuma cena vairs neatbilst faktiskajām izmaksām, kas nepieciešamas sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai.
Asociācija vērš uzmanību, ka šī gada budžetā sabiedriskajam transportam jau sākotnēji bija paredzēts mazāks valsts finansējums par nepieciešamo esošā maršrutu tīkla apkalpošanai pilnā apmērā. Lai šo kļūdu labotu, patlaban valdībā tiek virzīts lēmums par 9,8 miljonu eiro papildu līdzekļu piešķiršanu, lai valsts varētu samaksāt par to pārvadājumu apmēru, ko bija pasūtījusi.
LPPA uzsver, ka šie ir valsts neizdarības rezultātā radušies iztrūkstošie līdzekļi, kas nebija iekļauti pietiekamā apmērā šī gada budžetā, un šiem līdzekļiem nav saistības ar pasažieru pārvadātāju prasībām.
Satiksmes ministrijā (SM) aģentūru LETA informēja, lai risinātu gadiem ilgo finansējuma nepietiekamību reģionālo pārvadājumu nodrošināšanai, SM sadarbībā ar ATD, Sabiedriskā transporta padomi un nozares pārstāvjiem gatavo priekšlikumus situācijas stabilizēšanai vidējā termiņā.
Pēc ministrijā teiktā, valdība otrdien izskatīja priekšlikumus, kas apkopoti informatīvajā ziņojumā, ietverot arī nozarei akūtos jautājumus, tostarp iespējas pilnveidot noslēgtos līgumus. Kopumā, lai novērstu gadiem ilgo finansējuma trūkumu un risinātu sasāpējušās problēmas, nozarei nepieciešami papildu aptuveni 15 miljoni eiro, kas būs jāvērtē pašreizējā budžeta iespēju kontekstā, uzsvēra ministrijā.
Tāpat SM un ATD meklē risinājumus, lai mazinātu pārvadātāju likviditātes riskus un nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību. Šī gada sākumā ATD sadarbībā ar Sabiedriskā transporta padomi pārcēla daļu plānotā finansējuma uz gada pirmo pusi. Tas ļāva pārvadātājiem savlaicīgāk segt pieaugošās degvielas un pakalpojumu izmaksas, kā arī nodrošināt regulāru reisu izpildi, uzsvēra ministrijā.
Ministrijas ieskatā ilgtermiņa risinājums nav balstāms tikai papildu finansējuma piešķiršanā. Nepieciešama sabiedriskā transporta finansēšanas modeļa pilnveide, regulāra maršrutu tīkla izvērtēšana, pieprasījumā balstītu pārvadājumu attīstība, digitalizācijas projektu īstenošana, vienotās biļešu sistēmas ieviešana, pasažieru plūsmas datu kvalitātes uzlabošana un efektīvāka valsts budžeta līdzekļu izmantošana. SM un ATD aprēķini liecina, ka šādu pasākumu īstenošana tuvāko trīs līdz četru gadu laikā ļautu izveidot finansiāli ilgtspējīgāku un mūsdienīgāku sabiedriskā transporta sistēmu.