Pētījums izgaismo investoru bažas Latvijā
Gandrīz trešdaļa jeb 29 % investoru norāda, ka enerģijas izmaksas ir nozīmīgākais faktors, pieņemot lēmumu investēt Baltijas valstīs. Vienlaikus investori uzskata, ka Baltijas valstis vēl nav pilnībā sasniegušas optimālu līdzsvaru starp enerģētisko drošību, enerģijas pieejamību un ilgtspēju, liecina uzņēmuma EY ikgadējais European Attractiveness Survey 2026 pētījums, kas analizē jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un investoru attieksmi, vēsta Elīna Meilarde, zīmola, mārketinga un komunikācijas vadošā speciāliste.
Pētījuma dati rāda, ka investoru prioritātes Baltijā kļūst pragmatiskākas. Arvien lielāka nozīme tiek piešķirta ne tikai darbaspēka pieejamībai un dzīves kvalitātei, bet arī uzņēmējdarbības vides spējai augt, pielāgoties un saglabāt stabilitāti pārmaiņu apstākļos. Vērtējot Baltijas valstis, līdzās enerģijas izmaksām kā svarīgi faktori tiek minēti arī tirgus lielums (24 %), infrastruktūras kvalitāte (23 %), darbaspēka pieejamība un kvalitāte (22 %), kā arī nodokļu konkurētspēja (22 %). “Enerģētika vairs nav tikai izmaksu pozīcija. Tā ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem investīciju vides konkurētspējas jautājumiem, kas ietekmē uzņēmumu lēmumus par jaunu projektu attīstību un ražošanas izvietošanu. Augstas un svārstīgas enerģijas cenas var tieši ietekmēt investīciju lēmumus, savukārt pieejama zaļā enerģija var kļūt par Baltijas konkurētspējas priekšrocību,” norāda Nauris Kļava, EY partneris Baltijas valstīs.
Baltijas valstis vēl nav sasniegušas optimālu enerģētikas līdzsvaru
Lai gan investori kopumā uzskata, ka Baltijas valstis ir pietuvojušās optimālam līdzsvaram starp enerģētisko drošību, enerģijas pieejamību un ilgtspēju, neviena reģiona valsts šo mērķi vēl nav sasniegusi pilnībā. Aptaujāto investoru vērtējumā visas trīs valstis ir līdzīgās pozīcijās: aptuveni puse respondentu uzskata, ka tās ir tuvu optimālajam līdzsvaram (Latvija - 52 %, Igaunija - 50 %, Lietuva - 48 %). Visaugstākais pilnībā sasniegtā līdzsvara novērtējums ir Lietuvai (24 %), kamēr Latvijai tas ir 20 %, bet Igaunijai - 16 %.
Galvenais izaicinājums Latvijā - enerģētikas pieejamība
No tiem respondentiem, kuri uzskata, ka Latvija enerģētikā vēl nav sasniegusi optimālu līdzsvaru, 43 % kā svarīgāko uzlabojamo jomu min enerģijas pieejamību. Vēl 30 % norāda uz nepieciešamību stiprināt enerģētisko drošību, savukārt 28 % uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš atjaunīgās un zema oglekļa enerģijas attīstībai.
Tikmēr Lietuvā investoru skatījumā enerģijas pieejamība un zaļās enerģijas attīstība ir teju vienlīdz svarīgas prioritātes - tās kā galvenās uzlabojamās jomas min attiecīgi 39 % un 37 % respondentu, kamēr enerģētisko drošību izceļ 24 %. Savukārt Igaunijā priekšplānā izvirzās atjaunīgā un zema oglekļa enerģija (43 %), apsteidzot enerģijas pieejamību (36 %) un enerģētisko drošību (21 %).
