Viedoklis: atsevišķi politiskie spēki Eiropā uzbrūk cilvēktiesībām un demokrātijai

Atsevišķi politiskie spēki Eiropā uzbrūk cilvēktiesībām un demokrātijai - vērtībām, kas ir bijušas Eiropas identitātes pamatā, uzsvēra politoloģe un "Satori" viesredaktore Iveta Kažoka, piektdien piedaloties Rīgas konferences paneļdiskusijā par populisma pieaugumu un pārmaiņām Eiropas politiskajā identitātē.

Runājot par satraucošajām tendencēm, Kažoka uzsvēra, ka cilvēktiesībām un demokrātijai neuzbrūk visas partijas, kuras varētu dēvēt par populistiskām. Ekspertes vērtējumā dažkārt pret šīm vērtībām vēršas arī partijas, kas ir tuvas politiskajam centram.

Viņasprāt, biedējoša ir arī radikālāko partiju spēja ietekmēt politisko dienaskārtību, jo to izceltos jautājumus pēc tam pārņem arī tradicionālākas partijas. Ekspertes ieskatā ne mazāk satraucoša ir gatavība piedāvāt vienkāršotas atbildes uz sarežģītām problēmām, kuras objektīvi ir grūti risināt.

Kažoka sacīja, ka no politiķiem tiek sagaidīts daudz, turklāt no viņiem prasa rīcību jautājumos, kas nav risināmi valsts līmenī. Savukārt populisti parasti ir tie, kuri šīm strukturālajām problēmām un cilvēku pamatotajai neapmierinātībai piedāvā vienkāršotas atbildes, turklāt neatrisinātās problēmas tiek vēl vairāk pārspīlētas, īpaši sociālajos medijos.

Eksperte klāstīja, ka cilvēku gaidas no politiķiem ir pamatotas. Viņasprāt, ir pamatoti gaidīt, lai politiķi domātu ilgtermiņā, spētu atrisināt konkrētas problēmas un reaģētu uz to, kas notiek sabiedrībā.

"Tad, kad cilvēki redz, ka tradicionālākas politiskās partijas šos uzdevumus nepilda, rodas sajūta, ka kaut kas ir fundamentāli nepareizi un rodas neapmierinātība. Un tas nenotiek tikai Latvijā," sacīja Kažoka.

Viņa atzīmēja, ka neapmierinātība sabiedrībā tiek mērīta pēc katra vēlēšanu cikla, cenšoties noskaidrot, cik liela sabiedrības daļa uzskata, ka labākas būtu jebkādas pārmaiņas nekā nekādas izmaiņas vispār. Pēc Kažokas paustā, pastāvīgi var redzēt, ka vairums iedzīvotāju dotu priekšroku jebkādām pārmaiņām, nevis pašreizējās situācijas saglabāšanai. Tāda pati tendence ir redzama visā Eiropas Savienībā.

Eksperte secināja, ka cilvēki šajā neskaidrajā laikmetā balso par radikālākām politiskajām partijām nevis tāpēc, ka atbalsta visas šo partiju nostājas, bet drīzāk tāpēc, lai signalizētu, ka ir zaudējuši cerību politiķu spējai panākt to, ko sabiedrība no viņiem sagaida.

Kažoka uzsvēra, ka mūsdienās politiķiem šīs sabiedrības gaidas īstenot ir ļoti grūti, lai gan tradicionālās politikas pārstāvjiem tas nav neiespējami. Viņasprāt, satraucoši ir tas, ka populistiskas vai radikālākas politiskās partijas tā vietā, lai sabiedrībai skaidrotu, ko patiešām ir iespējams izdarīt un ko ne, mēdz izraudzīties kādu sabiedrības grupu par grēkāzi un norādīt uz to kā problēmu vaininieku.

Viņa secināja, ka abas tendences - antiliberālisms un antidemokrātisms, kā arī vienkāršotu risinājumu piedāvāšana ļoti sarežģītām problēmām - bieži iet roku rokā arī ar korupciju. Pēc Kažokas teiktā, daudzos gadījumos esot vērojams, ka radikālākas partijas, nonākot pie varas, kļūst korumpētas.

Jau rakstīts, ka Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā piektdien noslēdzās Rīgas konference, kuras uzmanības centrā ir Eiropas ekonomiskās noturības jautājumi un spēja vienoti stāvēt pretī jauniem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem.