Par izlūkziņu vākšanu Krievijas specdienestiem apsūdzētais apsargs Igors Andrejevs trešdien tiesā savu vainu izvirzītajā apsūdzībā neatzina, piekrītot tikai pārmetumiem par huligānismu.
Andrejevs neatzina cietušās pieteikto materiālo kompensāciju 690 eiro apmērā, apelējot, ka lietas materiāliem neesot pievienoti dokumenti, kas apliecinātu kompensācijas apmēru. Cietusī TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnāliste Guna Gleizde tiesā skaidroja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā tiesai nosūtīti dokumenti, kas pamato materiālās kompensācijas apmēru, tomēr iespējams, ka tiesa tos nav saņēmusi.
Tiesa lēma apmierināt prokurora Mārtiņa Jansona lūgumu pievienot lietas materiāliem saīsināto spriedumu bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča vadītās partijas "Kopā Latvijai" valdes locekļa Iļjas Podkolzina lietā. Podkolzins tika notiesāts ar piecu gadu cietumsodu par izlūkziņu vākšanu Latvijā un nodošanu Krievijas specdienestiem ar prokremliskās noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" starpniecību.
Jansons norādīja, ka abās lietās konstatētie apstākļi esot faktiski identiski, un Podkolzina lietā pieņemtais spriedums apliecinot "Baltijas antifašistu" organizācijas pastāvēšanu un tās darbības raksturu.
Savukārt Andrejeva aizstāvis Gints Puškundzis sprieda - lai gan abiem apsūdzētajiem inkriminēts viens un tas pats Krimināllikuma pants, lietu faktiskie apstākļi atšķiroties.
Kā tiesas sēdē liecināja Gleizde, raidījumam bijis zināms, ka Andrejevs savas ziņas "Telegram" grupā sūtījis tieši no veikala "Lidl" adreses, taču žurnālisti nezināja, ka viņš ir šī veikala darbinieks. Pēc Gleizdes teiktā, viņa kopā ar operatoru ieradās veikala stāvlaukumā un devās pie Andrejeva, lai noskaidrotu viņa identitāti pēc žurnālistiem pieejamās fotogrāfijas. Andrejevs redzējis, ka operators viņu filmē, taču konflikts izcēlies pēc tam, kad žurnāliste uzdevusi jautājumus par viņa iespējamo dalību "Baltijas antifašistos". Andrejevs prasījis pārtraukt filmēšanu, izdzēst ierakstu un vardarbīgi mēģinājis izraut kameru operatoram no rokām.
Kad Andrejevam izdevās kameru izraut, viņš skrējis veikala telpu virzienā. Netālu no ieejas operators Rihards Bondars apsūdzēto nogrūdis zemē un mēģinājis viņu aizturēt līdz policijas ierašanās brīdim, taču Gleizde lūgusi Bondaru Andrejevu atlaist. Pēc tam Andrejevs ar kameru un tajā ievietoto SD karti devies prom. Uzņēmums joprojām nav saņēmis atpakaļ kratīšanā izņemto kameru. Gleizde norādīja, ka kamera vairs nav izmantojama, jo apsūdzētais to salauzis.
Kā aģentūrai LETA norādīja "Lidl" pārstāve, Andrejevs nebija veikala darbinieks, bet gan SIA "Koblenz drošība" darbinieks, ar kuru veikalam bija noslēgta sadarbība.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 5. oktobrī plkst. 10, kad Andrejevs sniegs savas liecības.
Jau ziņots, ka Valsts drošības dienests (VDD) 19. jūnijā nosūtīja prokuratūrai aicinājumu sākt kriminālvajāšanu pret četriem Latvijas valstspiederīgajiem par izlūkziņu vākšanu Latvijā un nodošanu Krievijas specdienestiem ar prokremliskās noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" starpniecību.