Piedāvā reformēt ģimenes pabalstu

Labklājības ministrija (LM) nākusi klajā ar jaunu koncepciju ģimenes valsts pabalsta reformai, piedāvājot četrus variantus, kā turpmāk maksāt astoņu latu pabalstu par bērnu.

Kā iepriekš solīts no LM, koncepcijā ir piedāvājums strādājošiem vecākiem šo pabalstu aizstāt ar lielākiem nodokļu atvieglojumiem. Paši koncepcijas izstrādātāji, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība, nevalstiskās organizācijas atbalsta koncepcijas ceturto variantu, saskaņā ar kuru līdz 2015. gadam nekādas reformas netiek veiktas.

Tieši īstenojot šo variantu, netiek plānots līdzekļu ietaupījums. Pārējie varianti ir izdevīgi, ja nepieciešams ietaupīt un ja šāda konsolidācija tiek prasīta arī sociālo pabalstu budžetā nākamgad.

Kādus variantus piedāvā LM speciālisti? Pirmais variants paredz palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošo bērnu no 70 uz 102 latiem mēnesī, bet trūcīgām ģimenēm saglabāt astoņu latu pabalstu. Galvenā šā varianta priekšrocība ir budžeta līdzekļu ekonomija – ap 19 miljoni latu gadā, tomēr trūkumu saraksts gan ir daudz garāks – zūd pabalsta universālā jēga; atbalsts tiek nodrošināts, pamatojoties uz vecāku statusu darba tirgū vai uz ģimeņu materiālo novērtējumu. Pabalsts netiktu līdz ar to piešķirts mikrouzņēmumu darbinieku bērniem, jo šie cilvēki nesaņem nodokļa atvieglojumus par bērniem. LM arī uzskaitījusi ģimenes, kuras paliktu bez valsts atbalsta, un tās ir pēc fakta trūcīgas ģimenes, bet kurām nav piešķirts šāds statuss, kā arī tādas ģimenes, kurās ienākumi knapi pārsniedz trūcīguma robežu – 90 latus –, lai skaitītos trūcīgais. Pie šāda varianta nav arī prognozējams pašvaldību izdevumu pieaugums un pašvaldības varētu prasīt izdevumu kompensēšanu no valsts.

Otrais variants būtībā paredz pilnīgu atteikšanos no ģimenes pabalsta, jo attiecībā uz strādājošiem bērnu vecākiem pabalsta vietā tiktu nodrošināti lielāki nodokļu atvieglojumi, savukārt trūcīgām ģimenēm nevis pabalsts, bet sociālā palīdzība pašvaldībās, kas tiek piešķirta jau tagad. Šā varianta trūkumi ir identiski pirmajam, tomēr ir viens liels trūkums, visticamāk, to arī norādījušas pašvaldības – būtiski var pieaugt pašvaldību izdevumi, un, ja pašvaldībai turpmāk būs pašai jānosaka, cik lielu pabalstu maksāt, katra to darīs pēc saviem ieskatiem. Tātad bērni katrā pašvaldībā varētu tikt dažādi vērtēti.

Ar trešo variantu LM nedaudz atgriežas iepriekšējā koncepcijā, jo tas paredz pabalstu tikai trūcīgām ģimenēm. Budžeta ekonomija gan būtu 23,03 miljoni latu gadā – tā ir viena priekšrocība, otra – pabalsts kļūtu mērķētāks, to saņemtu ģimenes, kuram tas visvairāk nepieciešams.

Visvairāk priekšrocību ir koncepcijas pēdējam variantam, kurā piedāvāts līdz 2015. gadam neko nemainīt. «Pabalsts jāsaglabā līdz tam laikam, kad valsts spēs nodrošināt kompleksu pieeju atbalsta sniegšanā ģimenēm arī pēc tam, kad bērns sasniedzis divu gadu vecumu,» norāda labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS). No 2015. gada LM piedāvā pabalstu diferencēt (tomēr maksāt visiem) atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Šāda kārtība bija spēkā arī pirms krīzes. Lielākais diskusiju jautājums šajā variantā būs tas, vai valsts varēs atļauties paredzēt papildu naudu, kas būs nepieciešama, piemēram, nākamgad tie būs vairāki desmit miljoni latu, jo iepriekš tika paredzēts, ka no nākamā gada šo pabalstu maksās pašvaldības.

***

ĢIMENES PABALSTA REFORMAS VARIANTI

I variants

1. No 2012. gada 1. janvāra tiek palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu bērnu no pašreizējiem 70 latiem līdz 102 latiem mēnesī.

2. No 2012. gada 1. janvāra ģimenes pabalsts 8 latu apmērā tiek piešķirts trūcīgām ģimenēm.

II variants

1. No 2012. gada 1. janvāra tiek palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu bērnu no pašreizējiem 70 latiem uz 102 latiem mēnesī.

2. No 2012. gada 1. janvāra tiek pārtraukta ģimenes pabalsta izmaksa un trūcīgām ģimenēm ar bērniem tiek sniegts tikai pašvaldību sociālais atbalsts.

III variants

No 2012. gada 1. janvāra ģimenes pabalsts tiek piešķirts tikai trūcīgajām ģimenēm. Par katru bērnu tiek piešķirts vienāds ģimenes valsts pabalsts – 16 latu.

IV variants

Tiek saglabāta pašreizējā sistēma – astoņi lati par katru bērnu ģimenē.

No 2015. gada ģimenes pabalsta apmērs tiek diferencēts atkarībā no bērnu skaita ģimenē (koncepcijā iespējamais sākotnējais pabalsta apmērs nav minēts)

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais