Latvijā no dzīves paši pērn šķīrušies 238 cilvēki

Latvijā trīs gadu laikā par aptuveni 11% samazinājies pašnāvību skaits, secinājusi Veselības ministrija (VM), izvērtējot Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāna izpildi.

Lai gan pašnāvību rādītājs Latvijā joprojām pārsniedz OECD valstu vidējo līmeni, pēdējos gados tas ir samazinājies - no 266 gadījumiem 2023. gadā līdz 238 gadījumiem pērn.

Izteiktas ir dzimumu atšķirības - 81% pašnāvību veikuši vīrieši. No šiem gadījumiem 43% organismā konstatēts alkohols.

Trīs gadu laikā arī stiprināta psihiskās veselības aprūpe, īpaši bērniem un pusaudžiem, paplašinot pakalpojumu klāstu un to pieejamību reģionos, klāsta VM. Piemēram, valsts apmaksātu ADOS testu pērn saņēma 713 pacienti 13 ārstniecības iestādēs. Savukārt agrīnās intervences programmu bērniem ar autiskā spektra un citiem attīstības traucējumiem saņēma 859 pacienti deviņās iestādēs 11 vietās Latvijā.

Izveidota arī koordinēta pāreja no bērnu uz pieaugušo psihiskās veselības aprūpi. Pērn šādu atbalstu saņēma 286 pacienti. Savukārt Bērnu un pusaudžu resursu centra filiāles reģionos nodrošināja ilgstošu atbalstu teju 2240 bērnu un pusaudžu ar garastāvokļa traucējumiem.

Bērnu slimnīcā izveidota psihosociālā atbalsta sistēma bērniem ar smagām saslimšanām un viņu ģimenēm. Līdz šā gada jūlijam atbalstu bija saņēmuši vairāk nekā 3000 bērnu un gandrīz 3700 viņu ģimenes locekļu. Savukārt pusaudžiem un viņu tuviniekiem pērn sniegtas vairāk nekā 3100 konsultatīvā tālruņa psihologa konsultācijas pusaudžiem un viņu tuviniekiem.

Jaunas pieejas ieviestas arī pieaugušo aprūpē. Rīgas reģionā darbojas mobilā psihiatriskā komanda, kas palīdz pacientiem viņu dzīvesvietā, bet agrīnās intervences programmu pēc pirmās psihozes epizodes pērn saņēma 149 pacienti. Stiprināta arī ģimenes ārstu un psihiatru sadarbība, kā arī attīstītas attālinātu konsultāciju un digitālās terapijas iespējas.

Atsevišķi pasākumi līdz plāna perioda beigām bija ieviešanas vai pilotēšanas stadijā. Piemēram, bērnu agrīnās attīstības skrīninga rīka "BAASIK" ieviešana, šogad uzsākot tā pilotēšanu.

Vienlaikus VM norāda, ka daļa plānoto pasākumu nav īstenoti vai īstenoti tikai daļēji. Finansējuma trūkuma dēļ nav izveidotas vairākas specializētas ārstēšanas un rehabilitācijas programmas, atbalsta grupas pacientiem un viņu tuviniekiem. Ierobežotas bijušas arī iespējas paplašināt medikamentu kompensāciju.

Joprojām aktuāls ir psihiskās veselības aprūpes speciālistu trūkums gan ambulatorajā, gan stacionārajā līmenī. VM rosina turpmāk psihiskās veselības un atkarību jomas attīstīt vienotas politikas ietvarā, lai uzlabotu koordināciju profilaksē, agrīnā palīdzībā, ārstēšanā un rehabilitācijā.