Statistika: Kurzemnieki var atļauties - ēd daudz un labi

546 eiro mēnesī – tādi ir patēriņa izdevumi1 Kurzemes mājsaimniecībās vidēji uz vienu personu mājsaimniecībā 2025. gadā. Visai mājsaimniecībai kopumā patēriņa izdevumi Kurzemes mājsaimniecībām veidoja 1 077 eiro mēnesī. Vislielāko izdevumu daļu veido pārtika (28,4 %), mājokļa komunālie rēķini (16,5 %), savukārt trešā lielākā izdevumu grupa ir transports (12,7 %), vēsta Centrālā statistikas pārvalde.

Salīdzinājumam - vislielākie mājsaimniecību izdevumi 2025. gadā bija Rīgas reģionā - vidēji 750 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības personu, kam seko Kurzeme - 546 eiro, Vidzeme - 519 eiro, Zemgale - 511 eiro mēnesī un vismazākie tēriņi Latgalē - 446 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā.

Kurzemē, līdzīgi kā citos reģionos, mājsaimniecības gandrīz trešo daļu (28,4%) no saviem kopējiem izdevumiem tērēja pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, to summai sasniedzot 155,41 eiro uz vienu mājsaimniecības personu mēnesī. Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citi komunālie izdevumi bijuši 16,5 % jeb attiecīgi - 89,94 eiro, transporta - 12,7% jeb 69,30 eiro.

Izdevumi atpūtai, sportam un kultūrai - 5,8% jeb 31,83 eiro. Restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem kurzemnieki tērēja vien 3,9 % jeb 21,36 eiro uz vienu mājsaimniecības personu mēnesī.

Kurzemē lielā cieņā maize un kartupeļi

No pārtikas produktiem Kurzemē vairāk nekā citos reģionos un nekā Latvijā vidēji patērē maizi - Kurzemē 32,6 kg vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli 2025. gadā, salīdzinājumam - vidēji Latvijā tie ir 26,6 kg. Vismazāk maizi patērē Rīgas reģionā - 22,8 kg uz vienu mājsaimniecības personu gadā.

Arī kartupeļus kurzemnieki ir iecienījuši visvairāk, patērējot 50,5 kg gadā, kamēr vidēji Latvijas mājsaimniecībās vien 37,4 kg.

Salīdzinoši Kurzemē lielāks nekā Latvijā vidēji ir arī cūkgaļas patēriņš: Kurzemē - 16,9 kg, Latvijā vidēji - 13,2 kg, nedaudz lielāks cūkgaļas patēriņš ir vien Latgalē - 17,0 kg uz vienu personu mājsaimniecībā gadā. Tāpat Kurzemē izteikti vairāk nekā citos reģionos un Latvijā vidēji patērē olas - 219,87 gab. (vidēji Latvijā - 191,71 gab.), ūdeni pudelēs - 68,67 l (vidēji Latvijā - 57,66 l), kā arī jogurtu un tam līdzīgus produktus - 34,53 l (vidēji Latvijā - 26,01 l).

Savukārt, ja svaigas zivis Kurzemē patērē mazāk nekā citos reģionos, tad kūpinātas - vairāk. Kūpinātas lašveidīgās zivis kurzemnieki iecienījuši un gadā patērējuši salīdzinoši visvairāk - 500 g gadā vidēji uz vienu personu mājsaimniecībā, kamēr, piemēram, Latgales mājsaimniecībā viena persona kūpinātās lašveidīgās zivis patērē tikai 360 gramus gadā.

Augļu un ogu patēriņā Kurzeme ir priekšā citiem reģioniem zemeņu (7,1 kg, vidēji Latvijā - 3,5 kg gadā), arī melleņu (1,6 kg, vidēji - Latvijā 1,2 kg) un citu ogu patēriņā. Savukārt mazāk nekā citos reģionos kurzemnieki patērē augļus - ābolus (10 kg gadā, vidēji Latvijā - 11,2 kg), bumbierus un cidonijas (1,6 kg) patērē mazāk nekā Latvijā vidēji (2,0 kg).

Sulas kurzemnieki patērē mazāk, bet saldināto bezalkoholisko dzērienu patēriņā ir līderi starp visiem, patērējot 30,1 l vienai personai mājsaimniecībā gada laikā, salīdzinājumam, Latgalē vidēji - 16,8 l, bet Latvijā vidēji - 23,8 l.

Plašāks ieskats par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā sadaļā „Mājsaimniecību izdevumi un patēriņš<https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/majsaimniecibu-izdevumi>”.

Metodoloģiskā informācija<https://ec.europa.eu/eurostat/web/household-budget-surveys/methodology>

Dati iegūti CSP 2025. gadā veiktajā Mājsaimniecību budžeta apsekojumā (MBA), kurā piedalījās 2 063 mājsaimniecības.

Mājsaimniecību budžeta apsekojums Latvijā notiek reizi piecos gados. MBA tiek veikts visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, pamatojoties uz ES Regulu 2019/1700 un papildus deleģētajām un ieviešanas regulu prasībām<https://ec.europa.eu/eurostat/web/household-budget-surveys/legislation>, kas nodrošina datu salīdzināmību starp valstīm<https://ec.europa.eu/eurostat/web/household-budget-surveys/database> un ļauj uz tiem balstīt gan Latvijas, gan Eiropas sociālo politiku, kā arī ļauj sekot līdzi iedzīvotāju patēriņa paradumiem un to izmaiņām.

MBA mērķis ir noteikt mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru gan valstī kopumā, gan reģionos, kā arī dažādās mājsaimniecību grupās. MBA nodrošina informāciju patēriņa cenu (inflācijas) indeksa aprēķināšanai un iekšzemes kopprodukta novērtēšanai, kā arī ļauj analizēt pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās. Patēriņa izdevumu struktūra lielā mērā raksturo iedzīvotāju materiālo labklājību.

Apsekojuma datus Latvijas valsts institūcijas un starptautiskās organizācijas izmanto, lai analizētu iedzīvotāju patēriņa paradumus un dzīves kvalitāti, kā arī novērtētu ekonomisko nevienlīdzību. Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati tiek izmantoti sociālās politikas veidošanā, lai veidotu un uzlabotu sociālās palīdzības programmas, atbalstu ģimenēm ar zemiem ienākumiem un izstrādātu pasākumus nabadzības mazināšanai.