Cik daudz papildu naudas šogad vajadzēs novirzīt pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalstiem, Labklājības ministrija (LM) vēl rēķinās. No tā, kā arī no citu sociālās drošības spilvena pasākumu izvērtēšanas – iespējams, tajos var atrast liekus latus – būs atkarīgs, ko LM vēstīs Finanšu ministrijai.
Taču jau nākamgad līdzfinansējumu sociālās palīdzības nodrošināšanai iedzīvotājiem pašvaldības vairs nesaņems. Ar pašvaldībām panākta politiska vienošanās par jaunu sistēmu – valsts vairs nenoteiks kritērijus sociālajā palīdzībā, un, kā Neatkarīgajai uzsvēra LM, «zūd pamatojums valstij līdzfinansēt pašvaldību noteiktu sociālo palīdzību».
Tērēts daudz
No sociālā spilvena līdzekļiem pašvaldībām tiek nodrošināts 50 procentu līdzfinansējums GMI pabalstu un 20 procentu – dzīvokļa pabalstu izmaksai. Šāgada sešos mēnešos no sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem dzīvokļa un GMI pabalstu līdzfinansējumam izlietoti jau 69 procenti no visam gadam paredzētajiem līdzekļiem, tātad naudas, visticamāk, pabalstu līdzfinansējumam pietrūks.
LM detalizētā informācija liecina, ka valsts pašvaldībām ir piešķīrusi līdzfinansējumu kopumā 8,5 miljonus latu, no tiem visvairāk GMI pabalsta izmaksai jeb sešus miljonus latu, bet 2,4 miljonus latu – dzīvokļa pabalstiem, kur izlietoti jau 78 procenti no visam gadam paredzētās naudas.
Vai kur nepaliek pāri?
Aprēķini par to, cik papildu finanšu līdzekļi būs nepieciešami, lai valsts varētu nodrošināt GMI un dzīvokļa pabalsta līdzfinansējumu līdz gada beigām, vēl tiks veikti, jo aprēķinos plānots izmantot informāciju par pabalstu saņēmēju skaitu šāgada jūlijā, paskaidro LM speciāliste Liene Užule. Pirms finansējuma pieprasīšanas LM lūgs arī pārējās ministrijas, kuras īsteno sociālās drošības tīkla pasākumus, izvērtēt, vai plānotais finansējums ir pietiekams – LM cerība ir, ka kaut kur šī nauda paliek pāri.
«Tātad sākotnēji izvērtēsim iespēju veikt finansējuma pārdali starp sociālās drošības tīkla pasākumiem, ja tas būs iespējams, un tikai tad rakstīsim vēstuli Finanšu ministrijai,» saka L. Užule.
Nebūs obligāto pabalstu, nebūs atbalsta
Pavasarī Latvijas Pašvaldību savienības un LM sarunās esot panākta politiskā vienošanās par elastīgākas sociālās palīdzības pabalstu sistēmas ieviešanu no 2012. gada. Atbilstoši jaunajai sistēmai, pašvaldību darbība sociālās palīdzības nodrošināšanā vairs netiks no valsts puses detalizēti reglamentēta, kā arī netiks noteikti obligātie pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti. LM skaidro: «Pašvaldībām tiks dota lielāka brīvība izvēlē, kā nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu un adekvātu
atbalstu viņu pamatvajadzību nodrošināšanai un pieaugs pašvaldību iespējas elastīgāk reaģēt uz iedzīvotāju problēmām, vienlaikus lietderīgāk izlietojot sociālajai palīdzībai atvēlētos pašvaldību budžeta līdzekļus.» Līdz ar to no LM nāk loģisks secinājums: ņemot vērā, ka valsts nenoteiks kritērijus sociālās palīdzības īstenošanai, zūd pamatojums valstij līdzfinansēt pašvaldību noteikto sociālo palīdzību. Kritēriji un sociālās palīdzības sniegšanas veids tiks atrunāti katras pašvaldības saistošajos noteikumos. Līdz ar paredzamo sociālās palīdzības sistēmu izmaiņu spēkā stāšanos nebūs pamata pēc 2011. gada turpināt sociālā spilvena pasākumus GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšanai.
***
UZZIŅAI
Šogad sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem labklājības jomā paredzēti valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļi 26,22 miljoni latu (šo naudu tērē pabalstu līdzmaksājumiem, stipendijām simtlatniekiem).
VALSTS LĪDZFINANSĒJUMS PABALSTIEM PAŠVALDĪBĀM
2011. gada pirmajā pusgadā kopā pašvaldībām izmaksāti 8 456 117 latu.
GMI pabalsta izmaksu nodrošināšanai – 6 038 995 lati.
Tas ir 66% no gadam plānotā līdzfinansējuma.
Dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai – 2 417 122 lati.
Tas ir 78% no gadam plānotā līdzfinansējuma.