Latvija gatavojas ES prezidentūrai: Papildu amata vietas izmaksās vairāk nekā 30 miljonus eiro
Papildu terminēto amata vietu nodrošināšana Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs trijos gados kopumā izmaksās vairāk nekā 30 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē sekretariāta Komunikācijas un attīstības departamenta vadītājs Aivis Majors.
Gatavojoties Latvijas nākamajai prezidentūrai ES Padomē 2028. gada otrajā pusē, terminētu papildu amata vietu izveidi Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs šonedēļ atbalstīja Ministru kabinets.
Majors norādīja, ka prezidentūras laikā Latvijas pārstāvji vadīs Padomes sanāksmes, meklēs kompromisus starp dalībvalstīm, pārstāvēs Padomi sarunās ar citām ES institūcijām un trešajām valstīm, kā arī koordinēs ES nostāju starptautiskajās organizācijās.
Pēc viņa teiktā, lielāko daļu prezidentūras uzdevumu veiks esošie valsts pārvaldes darbinieki, tomēr kopš Latvijas pirmās prezidentūras 2015. gadā ir pieaudzis Padomes darba grupu un komiteju skaits, savukārt ģeopolitiskās pārmaiņas ir palielinājušas risināmo jautājumu apjomu un sarežģītību.
Valdībā apstiprinātais lēmums paredz terminētu papildu 96 amata vietu un 28 līgumdarbinieku amata vietu izveidi Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Briselē, Beļģijā.
Tāpat kopumā 14 terminētas papildu amata vietas paredzētas starptautisko organizāciju pārstāvniecībās Ženēvā un Vīnē, kā arī vēstniecībās Romā un Hāgā.
Lēmums neparedz pastāvīgo amata vietu skaita palielināšanu, tas ir, lielāko daļu jauno amata vietu izveidos 2027. gada otrajā pusē uz laiku līdz prezidentūras beigām. Salīdzinājumā ar 2015. gada prezidentūru šoreiz diplomātiskajās pārstāvniecībās veidos ievērojami mazāk jaunu terminētu amata vietu un tikai tur, kur tās ir kritiski nepieciešamas prezidentūras pienākumu izpildei.
Personāla nodrošinājumu veidos darba grupu vadītāji un vietnieki, kā arī par nozarēm atbildīgie ministriju eksperti. Terminēto papildu amatu vietu nodrošināšanai paredzētais finansējums ir 8,7 miljoni eiro 2027. gadā, 20,7 miljoni eiro 2028. gadā un 2,5 miljoni eiro 2029. gadā. Finansējums ietver atlīdzību, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociālās garantijas un citus ar šo amata vietu nodrošināšanu saistītos praktiskos aspektus.
Finansējums ir piešķirts no valsts budžetā jau iepriekš paredzētajiem līdzekļiem prezidentūras īstenošanai.
Prezidentūru reizi 13 gados rotācijas kārtībā nodrošina katra ES dalībvalsts. Šajos sešos mēnešos no 2028. gada jūlija līdz decembrim Latvija vadīs ES Padomes darbu, sekmēs kompromisu panākšanu un palīdzēs virzīt tiesību aktus un politikas, kas ietekmē vairāk nekā 450 miljonu cilvēku ikdienu visā ES.
Prezidentūras saturisko prioritāšu sagatavošanu koordinē Ārlietu ministrija, un to plānots noslēgt īsi pirms prezidentūras sākuma 2028. gadā.
Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts nodrošina prezidentūras pasākumu plānošanu, īstenošanu un pārraudzību, sadarbojoties ar Ārlietu ministriju, Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību ES, nozaru ministrijām un ES Padomes Ģenerālsekretariātu.
