Kulbergs aicina netiesāt, bet mācīties no kļūdām; pats arī nav bijis gatavs vētrai

Pēc piedzīvotās vētras ir jāmācās un nav vērts visu laiku meklēt vainīgos, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), norādot, ka grib organizēt "risinājumu grupu".

Kā sprieda Kulbergs, ja gribam būt gatavi, jāiet uz sadarbību. Premjers teica, ka nav vajadzīgs pusotrs mēnesis informācijas vākšanai vai sarunām, bet jau esot skaidrs, "kur neiet lietas", tāpēc ir jāpieņem lēmumi.

Premjera ieskatā galvenā problēma Latvijā ir tā, ka katram dienestam ir sava sistēma un nav viena komandcentra. "Iedomājieties, mums ir Krīzes vadības centrs, kas ir labi un kam būtu jābūt tam, kas koordinē visu šo jautājumu, bet viņi nav saslēgti sistēmā," sprieda Kulbergs.

Premjers uzteica AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Sadales tīkls" darbu. Vienlaikus viņš norādīja, ka, iespējams, ir jāpadomā par abu apvienošanu. Politiķis norādīja, ka tie ir viens no otra atkarīgi un varētu šo resursu izmantot racionālāk.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ir jādomā par to, kā notiek komunikācija ar cilvēkiem pa radio.

Premjers arī dalījās redzētajā nupat notikušajā vizītē Ukrainā, sakot, ka ir daudz ko iemācījies. "Es labprāt aizsūtītu mūsu dienestus uz mēnesi apmaiņas programmā uz Ukrainu, un mēs tik ātri iemācītos, kā vajag lietas kārtot," viņš pauda. Lūgts komentēt, vai tā ir simboliska frāze vai viņš to apsver nopietni, Kulbergs atbildēja, ka to domā arī nopietni.

Vaicāts, vai Kulbergam mājās ir ģenerators, viņš atzina, ka pats nebija gatavs.

Kā vēstīts, finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS), kurš nedēļas sākumā aizvietoja Ukrainā esošo Kulbergu pirmdien pēc piedzīvotajai vētrai veltītās Ministru kabineta krīzes vadības sēdes norādīja, ka iesaistītajiem trīs nedēļu laikā jāsagatavo priekšlikumi trūkumu novēršanai.

Latvijas gatavība krīzes situācijai, kuru izraisīja šī vētra, viņš novērtēja ar atzīmi "6" desmit ballu skalā.

Sestdien, 22. augustā, un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā, bet elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.

Trīs dienas pēc vētras elektroapgādes traucējumi Latvijā joprojām ir aptuveni 11 000 klientu.