Solot pēc pāris gadiem izsludināt konkursu par tiesībām iegūt vēja enerģiju jūrā, Ekonomikas ministrija piemirsusi, ka vismaz vienam komersantam šāda atļauja jau izsniegta, turklāt – astoņu prāvu vēja ģeneratoru lauku ierīkošanai.
Komersants Baltic Wind Park to atceras un šonedēļ sācis savas grandiozās ieceres sabiedrisko apspriešanu, kas ir ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) procedūras neatņemama sastāvdaļa.
Ministrija pretrunās
Visticamāk starp uzņēmumu un ministriju gaidāms skandalozs kašķis un tiesāšanās, ja vien pagrīdē jau netiek gatavots kāds abpusēji draudzīgāks risinājums. Šobrīd ministrija vismaz vārdos apliecina, ka nevienam uzņēmējam cīņā par vēja kvotām nav nekādu priekšrocību un Baltic Wind Park uzsāktā IVN procedūra ir komersanta brīva izvēle, kas valstij neuzliek nekādus pienākumus ne tagad, ne nākotnē. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele skaidro: «Uzņēmējam, domājot par projektu, ir tiesības sākt IVN procesu, bet tas nedod automātiskas tiesības būvēt.» Kompānija ir gluži pretējos ieskatos, turklāt pamatojoties uz diviem pašas ministrijas lēmumiem. 2009. gada 18. maijā toreizējais valsts sekretārs Anrijs Matīss parakstīja lēmumu: «Atļaut SIA Baltic Wind Park uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu ar jaudu 200 MW Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (Baltijas jūra), ko ierobežo sekojošas koordinātas (..)» Un tālāk uzskaitītas astoņu poligonu koordinātas. Otrs lēmums – ar tagadējā valsts sekretāra Jura Pūces parakstu – izdots 2010. gada 16. februārī, grozot poligonu koordinātas – jo iepriekšējās konfliktēja ar potenciālo naftas urbēju, kuģošanas ceļu un ornitologu interesēm. Taču formulējums atļaut saglabāts arī šajā lēmumā, un, kā uzsver Baltic Wind Park padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš, neviens to nav atcēlis: «Jā, likumdošanā ir notikušas izmaiņas, taču mēs sekojam tiesiskās paļāvības principam un rīkojamies atbilstoši tām normām un lēmumiem, kas bija spēkā uz izdošanas brīdi.»
Subsīdiju bizness
Šobrīd Ministru kabinetā asās diskusijās top jau citas normas. EM valsts sekretāra vietnieks G. Ābele skaidro, ka galvenais strīda ābols ir jautājums, kam jāveic priekšizpēte. Vai visu dara privātais investors vai valsts – attiecīgi paturot lielāku kontroli. Savukārt no vēja uzņēmējiem iepērkamās elektrības subsīdijas apjoms tikšot noteikts konkursa kārtībā, proti, tiesības būvēties valsts iznomājamajā poligonā iegūst tas komersants, kurš nosauks zemāko nepieciešamo piemaksu.
Jāpaskaidro, ka tā dēvētā zaļā enerģija ir politisks bizness, kas sabiedrībai nav finansiāli izdevīgs, jo jāsubsidē par nodokļu maksātāju naudu. Šāda enerģija ir dārgāka par termoelektrocentrālēs iegūto vai no citu valstu elektrostacijām nopirkto. Taču zaļais bizness tiek veicināts Eiropas līmenī un īpaša regula uzliek par pienākumu, lai 2020. gadā 40% no visas patērētās enerģijas būtu tā dēvētā zaļā enerģija. Latvijai tas nozīmē pie esošajiem 30% piedzīt vēl 10%. Un faktiski tieši subsīdijas ir vēja biznesa priekšmets. To izsole varētu notikt 2014.–2015. gadā. Tiesa gan, šobrīd nav skaidrs, kas notiks ar uzņēmumam Baltic Wind Park atdotajiem gabaliem. Teritoriāli tie ir lieli, un uzņēmuma vadītājs Andrejs Siliņš Neatkarīgajai apstiprināja, ka nākotnē paredz izmantot visus.
Nopirkt varēs tauta
Pirmās 200 megavatu stacijas (līdz 80 vēja ģeneratoru stabu) uzbūvēšanai būtu nepieciešami aptuveni 500 miljoni eiro. No A. Siliņa teiktā noprotams, ka konkrēti projekta finansētāji vēl nav zināmi: «Notikušas vairākas sarunas šaipus un taipus okeānam.» Viņš arī piebilst, ka šī nav summa, kuras dēļ pasaulē projektu finansētāji ģībtu. Tomēr A. Siliņš nepiekrīt traktējumam, ka Baltic Wind Park mērķis ir tikai saskaņotu atļauju blāķis, ko izdevīgi uzsist gaisā.
Uzņēmumu plānots veidot kā atvērtu akciju sabiedrību, kuras akcijas tiktu kotētas biržā, un Latvijas iedzīvotāji varētu kļūt par grandiozā vēja parka īpašniekiem. Bet pagaidām uzņēmums pieder Belizā reģistrētai kompānijai SAS Development LTD.
Projekta virzītājs A. Siliņš nav plaši pazīstams, taču ir pieklājīga CV īpašnieks. Piecpadsmit gadus strādājis vadošos amatos IT nozarē, no tiem pēdējos septiņos kompānijā Microsoft – darbojies ar lielajiem klientiem Austrumeiropas reģionā. Viņš novērtē, ka projekta īstenošanai būtisks priekšnoteikums ir sabiedrības atbalsts vai vismaz neitrāla attieksme. Arī ar jauno Saeimu neko nevar zināt, un Dievs vien zina, kad tiksim pie valdības. Tāpēc jau tagad tiekot sākta IVN procedūra un sabiedriskā apspriešana. Tam noalgota kompānija Eirokonsultants, un tās darbinieks Valdis Felsbergs reklamē: «Šis būs Latvijai nebijis projekts.» Taujāts par Ekonomikas ministrijas pretrunīgajiem paziņojumiem, viņš saka: «Likumi plūst un mainās, bet šai firmai ir izdota un spēkā esoša atļauja.