Vai latvāņa dēļ zemniekam būs jāsēž cietumā? “Zemnieku saeima” iebilst pret plānotajiem grozījumiem Krimināllikumā
“Zemnieku saeima” nav mierā ar plānotajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz paplašināt un pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret vidi. Viņuprāt, jaunajā regulējumā apzināts vides noziegums nav skaidri nodalīts no situācijas, kad zemes īpašnieks godprātīgi cīnās ar invazīvu sugu, bet nespēj to izskaust. Plašāk pēta "360TV Ziņas".
Zemnieki nobažījušies, ka neiznīcināta latvāņa dēļ var nonākt aiz restēm. Viņu ieskatā plānotie Krimināllikuma grozījumi skars arī tos, kuri ilgstoši cīnās ar latvāņa izplatību, taču nespēj to izskaust.
“Ir īpašumi, kur invāzijas procents ir ļoti augsts un nevar simtprocentīgi apkarot,” norāda Juris Lazdiņš, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs.
Turklāt kriminālprocess var nozīmēt liegumu saņemt dažādus atbalsta maksājumus.
“Jau šobrīd vairākiem zemju īpašniekiem tiek izrakstīti administratīvie akti no pašvaldību policijas, tas nozīmē, ka, apstiprinot šo krimināllikumu, var attiecīgi iestāties kriminālatbildība,” Lazdiņš turpina.
Taču Aigars Oļukalns, kurš savā saimniecībā ar latvāņiem cīnās teju 30 gadus, ir pārliecināts - no šī invazīvā auga iespējams atbrīvoties. Viņaprāt, lielākā problēma bieži vien ir zemes īpašnieku attieksme un nevēlēšanās ar latvāņiem cīnīties ilgtermiņā.
Latvijā latvāņi nonāca pirms aptuveni 60 gadiem. Tos ieveda ar cerību izmantot kā augstražīgu lopbarības augu, taču tolaik neviens neparedzēja, cik plaši un nekontrolēti tie izplatīsies. Latvānis ne tikai nomāc citas augu sugas un apdraud bioloģisko daudzveidību, bet var būt bīstams arī cilvēka veselībai. Saskare ar auga sulu vai tā izgarojumiem saulē var izraisīt smagus ādas apdegumus un pat lielas, ar šķidrumu pildītas čūlas.
Oļukalna saimniecībā latvāņu izskaušanai bijuši nepieciešami aptuveni 20 gadi. Tur tos pļāvuši, miglojuši un izmantojuši citas apkarošanas metodes. Viņš uzskata, ka viena no efektīvākajām bioloģiskajām metodēm ir lopkopība, jo ganības ļauj ierobežot latvāņu izplatību.
Tomēr šī metode piemērota galvenokārt lopkopjiem. Citās teritorijās efektīvāka un lētāka var būt ķīmiskā apstrāde. Lai gan šāda saimniekošana var radīt ietekmi uz dabas daudzveidību, Oļukalns uzsver, ka ilgtermiņā ieguldījums latvāņu izskaušanā palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību.
Vēl viena problēma - latvāņi nepazīst zemes īpašumu robežas. Ja vienā teritorijā tos rūpīgi apkaro, bet blakus esošais īpašums netiek kopts, auga sēklas var izplatīties tālāk. Tāpēc zemnieki problēmu saskata arī pašvaldību īpašumos, kuros nereti atrodas ar latvāņiem aizaugušas teritorijas.
Oļukalns norāda, ka daudz kas esot atkarīgs no konkrētās pašvaldības vadības ieinteresētības. Viņaprāt, tieši pašvaldības izpilddirektoram vai pagasta pārvaldniekam būtu jānodrošina, lai pašvaldības teritorijas tiktu pienācīgi apsaimniekotas.
Zemnieki uzskata, ka efektīvai cīņai ar latvāņiem nepieciešama stingrāka pieeja. Viņuprāt, reāli sodi būtu jāpiemēro tiem īpašniekiem, kuri savas teritorijas neapsaimnieko un neveic nekādas darbības latvāņu izplatības ierobežošanai. Vienlaikus nepieciešams arī finansiāli atbalstīt tos zemes īpašniekus, kuri ar invazīvo augu cīnās gadiem ilgi.
VIDEO:
