"Man vienkārši gribējās raudāt"; kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš skaidro notikušo CSDD

Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) būtiskākais nav uzbrucējs, bet gan tas, kur nonāks iegūtie dati, aģentūrai LETA pauda kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš.

Viņš norādīja, ka nevar izslēgt iespēju, ka uzbrucējs varētu būt nedraudzīga valsts. Realitāte esot tāda, ka hakeri meklē ievainojamības internetā, tostarp ar mākslīgā intelekta palīdzību. Strazdiņš atzīmēja, ka viņam bija zināmas vairākas CSDD ievainojamības, kas tika novērstas, tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka kāda no ievainojamībām netika novērsta un to izmantoja hakeri.

Strazdiņš atzīmēja, ka hakeru komūnā darbojas arī tā dēvētie baltie hakeri, kuri meklē ievainojamības un pēc tam par tām ziņo. "Es kad redzēju tās ievainojamības, kas tur bija CSDD lapā, man vienkārši gribējās raudāt," viņš pieminēja. Vienlaikus Strazdiņš norādīja, ka ievainojamības ir visiem, ne tikai CSDD.

Viņš informēja, ka parasti tās ir sistēmas, kuras ir pamestas, aizmirstas un neviens tās neizmanto. Iestādes domā, ka arī hakeri šīs sistēmas neizmantos, taču realitātē tās ir pirmās sistēmas, kuras hakeri izmantos.

Strazdiņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, vai uzbrucējs bija Latvijai nedraudzīga valsts, tas nenozīmē, ka šī valsts nevar tikt pie datiem. Ir iespējams ieiet melnajā tirgū un iegādāties nepieciešamos datus. Šajā gadījumā svarīgākais esot nevis uzbrucējs, bet gan tas, kur dati nonāks. Strazdiņš prognozēja, ka ticams variants ir datu nonākšana pie Krievijas krāpniekiem. Viņš norādīja, ka pret krāpniekiem, kuri apkrāpj rietumniekus, mēdz pievērt acis un tos nesodīt.

Komentējot, kā šos datus varētu izmantot krāpnieki, Strazdiņš norādīja, ka nav labāka veida, kā pārliecināt cilvēku, parādot viņam reālus datus, jo, pēc upura domām, šādu informāciju varētu zināt tikai speciālists. Realitāte patlaban izskatoties tāda, ka visi dati ir krāpnieku datubāzēs. Tie, kuri nozaga šos datus, neesot paši krāpnieki, bet gan cilvēki, kuri pēc tam šos datus tirgo melnajā tirgū. Savukārt cilvēkus, kuri šos datus nopērk, sauc par datu brokeriem, un viņi pēc tam šos datus piedāvā pašiem krāpniekiem.

Krāpnieki piemeklē attiecīgos datus, lai mērķētu uz konkrētiem upuriem, piemēram, masveidā izsūtot īsziņas, kas pielāgotas konkrētam cilvēkam, tostarp tajās norādot viņa automašīnas reģistrācijas numuru. Piemēram, automašīnas īpašniekam var tikt nosūtīta ziņa par it kā izdarītu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, minēja Strazdiņš.

Viņš norādīja, ka īsziņās iespējams mainīt numurus jeb sūtītāja identifikatoru un tajā var norādīt arī CSDD. Tādējādi šāda īsziņa var parādīties vienā sarakstē ar CSDD, līdz ar to tā izskatīsies ļoti ticama.

Vienīgā pazīme, kas var nodot krāpniekus, ir tā, ka saite nenovedīs uz CSDD tīmekļvietni, bet gan uz līdzīgu lapu. Tālāk šajā lapā var ievadīt šos datus vai arī citus, piemēram, vārdu, uzvārdu, personas kodu, automašīnas numuru.

Strazdiņš atzīmēja, ka informāciju var arī izmantot krāpnieki, lai uzdotos par citu iestādi. Šajā gadījumā tie esot CSDD dati, tāpēc tos var pielāgot krāpniecībai it kā CSDD vārdā.

Tāpat viņš norādīja, ka iegūtos datus varēšot izmantot vēl gadiem. Viņš sacīja, ka ar viņu ir sazinājušies dažādu krāpniecību upuri, kuri norādījuši, ka krāpnieki viņus uzrunājuši vārdā un uzvārdā. Lai gan norādītais uzvārds esot bijis pirmslaulības, vienā gadījumā sieviete bija precējusies jau trīs gadus. Tas liecina, ka dati datubāzēs var cirkulēt gadiem. Strazdiņš uzsvēra, ka viņam pašam ir bijusi piekļuve šādām datubāzēm un tajās pieejama ļoti plaša informācija, kas ļauj daudz ko uzzināt par cilvēkiem.

Melnajā tirgū neesot nekādas regulācijas, un tie, kas maksā par datiem, var tiem piekļūt, viņš minēja.

Viņš pauda, ka ir iestādes, kuras apgalvo, ka krāpnieki kiberuzbrukumus veic, lai spodrinātu savu reputāciju, un dažkārt tas tā arī varētu būt. Tomēr realitātē rodas jautājums, vai cilvēks tērētu tik daudz laika, lai uzbruktu sistēmai un pēc tam izfiltrētu lielu datu apjomu.

Strazdiņš atzīmēja, ka cilvēki to dara, lai nopelnītu. "Kāpēc lai viņi riskētu ar savu brīvību, jo, ja viņu noķers, viņu ieslodzīs. Kāpēc lai viņš tērētu tik daudz laika, lai uzlabotu sev reputāciju. Tur ir finansiāli motīvi, cilvēki par to varēs ļoti labi nopelnīt."

Jau ziņots, ka kiberuzbrukumā CSDD iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un apmēram 200 000 juridisko personu dati.

Kā otrdien žurnālistiem atklāja kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns, dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējos 18 gados.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) žurnālistiem neizslēdza, ka tas varēja būt arī kādas citas valsts īstenots kiberuzbrukums Latvijai, jo šobrīd konkrēts uzbrucējs vēl nav zināms.

Teivāns uzsvēra, ka incidents notika sestdienas, 8. augusta, naktī, tomēr CSDD par incidentu "Cert.lv" paziņoja pirmdienas, 10. augusta, vakarā, kas ir skaidrojams ar to, ka incidents notika brīvdienās. Tomēr viņš uzsvēra, ka "Cert.lv" redzamība šajā infrastruktūrā nav bijusi, jo CSDD izvēlējās atteikties no "Cert.lv" pakalpojumiem. "Tas tika pamatots ar CSDD spējām, tādēļ tāda agrīna pamanīšana no valsts viedokļa nebija iespējama," skaidroja Teivāns.