Mediju un kino nozarei ir iebildumi pret filmu dublēšanu latviešu valodā

Lai arī grozījumu deklarētais mērķis ir stiprināt latviešu valodas pozīcijas, to faktiskās sekas var būt pretējas: tiks vājināti Latvijas mediji, apgrūtināta Latvijas filmu demonstrēšana un auditorija vēl vairāk tiks virzīta uz ārvalstu televīzijas kanāliem un globālajām straumēšanas platformām. Šāda pieeja faktiski lobē ārvalstu mediju intereses.

Grozījumu absurdumu īpaši uzskatāmi parāda piemēri no Latvijas kino. Daudzās Latvijas filmās citu valodu izmantošana ir apzināta režisora izvēle un nepieciešama konkrēta tēla, laikmeta vai vēsturiskās situācijas autentiskai atspoguļošanai.

Piemēram, filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” Mirtas tantes pazīstamās frāzes krievu valodā ir neatņemama tēla un filmas noskaņas sastāvdaļa. Piedāvātais regulējums nozīmētu, ka televīzijas pārraidē šīm frāzēm būtu jānodrošina ieskaņojums vai dublējums latviešu valodā.

Tas filmu nepadarītu latviskāku. Bet filmu tas izmainītu.

Līdzīgas situācijas rodas arī jaunākajos Latvijas kino darbos, tostarp filmās “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” un “Uļa”, kur krievu valodas izmantošana ir būtiska vēsturiskās vides, laikmeta un tēlu atspoguļošanai.

Būtiska problēma ir tā, ka jaunās prasības attieksies tikai uz Latvijas jurisdikcijā esošajiem televīzijas kanāliem, bet ne uz mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti citās Eiropas Savienības valstīs un piedāvā saturu Latvijas auditorijai. Tādējādi Latvijas likumdevējs saviem medijiem rada sliktākus konkurences apstākļus nekā to ārvalstu konkurentiem.

Rezultāts ir absurds - regulējums, ar kuru it kā paredzēts stiprināt Latvijas informatīvo telpu, faktiski rada konkurences priekšrocības ārvalstu medijiem. Ja Latvijas televīzijas zaudē auditoriju, tās zaudē arī reklāmas ieņēmumus un līdz ar to iespējas investēt Latvijas vietējā satura radīšanā.

Pastāv arī autortiesību problēma. Filma vai seriāls vairumā gadījumu nav televīzijas kanāla radīts materiāls, kuru pēc saviem ieskatiem var pārveidot. Audiovizuāls darbs ir autortiesību objekts, un televīzijas tiesības to pārraidīt tiek iegūtas atbilstoši konkrētiem licences nosacījumiem. Autortiesību īpašnieks māksliniecisku apsvērumu dēļ var neļaut fragmentu svešvalodā vai fragmentu, kas apzināti ir veidots divās vai vairākās valodās, tulkošanu, ieskaņojot vai dublējot to latviešu valodā. Tāpēc atsevišķos gadījumos piedāvātais regulējums var televīzijas nostādīt situācijā, kurā likums prasa veikt darbību, kurai medijam nav nepieciešamo tiesību. Praktiskais risinājums būs ļoti vienkāršs - filmu nerādīt vispār. Un zaudētājs būs Latvijas skatītājs. Taču skatītājam šis saturs nepazudīs. Tas būs pieejams ārvalstīs reģistrētajos televīzijas kanālos, tādās platformās kā "Netflix" un citās, kurām Latvijas televīzijām noteiktās prasības nebūs saistošas.

Latviešu valodu un Latvijas informatīvo telpu nevar stiprināt, vājinot Latvijas medijus. Nedrīkstam radīt situāciju, kurā Latvijas filmas ir grūtāk parādīt Latvijas televīziju kanālos nekā ārvalstu platformās.

Latvijas Sabiedriskais medijs, Latvijas Kino producentu asociācija un Latvijas Raidorganizāciju asociācija aicina Saeimu nepieņemt šādu regulējumu priekšvēlēšanu steigā un pirms tā tālākas virzības pilnvērtīgi izvērtēt ietekmi uz Latvijas mediju konkurētspēju, kino pieejamību, skatītāju paradumiem un informatīvās telpas drošību.

Nozares organizācijas aicina apturēt šo likumdošanas brāķi un neatbalstīt to trešajā lasījumā.