Dienesta viesnīca augstiem ārvalstu viesiem – tāds varētu būt reālākais scenārijs Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences lietojumam tuvāko četru gadu laikā. Šāds variants izskanējis Rīgas pilī, kura vēlas samazināt ikmēneša maksājumus par gandrīz 1,2 miljoniem latu veiktajiem rezidences remontdarbiem.
Citu alternatīvu ēkas izmantošanai pagaidām neesot, jo šī ēka ir valsts stratēģiski svarīgo objektu sarakstā.
Iespēja ēkā izmitināt augsta ranga viesus būtu cēls žests no Latvijas puses, jo to nav iespējams iznomāt, piemēram, uz vasaras sezonu bagātiem atpūtniekiem vairāku iemeslu dēļ. Kā Neatkarīgajai pastāstīja prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols, 1195,9 kvadrātmetrus lielā ēka ir iekļauta vairākos likumos. Tā ir noteikta kā prezidenta rezidence, gan kā stratēģisks objekts. Ēkas piemērošanu dienesta viesnīcai varētu īstenot, ja tam piekristu valdība un Ārlietu ministrija.
Nepieciešamība domāt par šīs ēkas izmantošanu radās jau jūlija sākumā, kad prezidentūru pārņēma Andris Bērziņš, kurš paziņojis, ka šajā ēkā viņš neuzturēsies un kancelejai vajadzētu samazināt ikmēneša maksājumus. Šobrīd vidēji dienā valsts par šo ēku maksā 600 latus, kas ir saistīti ne tikai ar 20 gadus ilgo remonta atmaksāšanu, bet arī ēkas uzturēšanu, apdrošināšanu un milzīgo nekustamā īpašuma nodokli par zemi.
«Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums Jūrmalā, Zigfrīda Meierovica prospektā 31, likumā noteikts kā prezidenta rezidence, kas arī no drošības viedokļa pielāgota konkrētam lietotājam, iespējamie risinājumi tiek meklēti ar Valsts prezidenta kanceleju. Katrā ziņā, nekustamais īpašums no VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) arī turpmāk tiks apsaimniekots, tehniski uzraudzīts,» sola VNĪ preses pārstāve Daiga Laukšteina.