LDDK aicina nodrošināt centralizētā dabaszinību eksāmena ieviešanu 9. klasē

Par dabaszinību eksāmena ieviešanu 9. klasē tiek diskutēts jau gadiem, un šis lēmums ir atlikts astoņus gadus. Vairākas valdības katru gadu diskutējušas, organizējušas sanāksmes, apspriedušas un atlikušas uz nākamo gadu, lai turpinātu diskutēt, apspriest un atlikt, vēsta LDDK.

Darba devēji aicina jauno valdību nepārņemt iepriekšējās valdības spraksi - lēmumu atlikšanu. Šobrīd nepieciešamais risinājums ir sagatavots - vienlaikus ar dabaszinātņu mācību jomas valsts pārbaudes darba ieviešanu paredzēts atteikties no minimālā centralizēto eksāmenu sliekšņa kā nosacījuma pamatizglītības apliecības saņemšanai.

“Darba devēji neprasa vairāk eksāmenu. Darba devēji prasa labāku izglītību. Lai to nodrošinātu, mums ir nepieciešami objektīvi dati par to, kādas ir skolēnu zināšanas dabaszinībās,” uzsver LDDK prezidents Andris Bite.

Eiropas augstākās izglītības dati rāda, ka dabaszinātņu, matemātikas un statistikas studējošo īpatsvars Latvijā ir kritiski zems, zemākais Eiropas Savienībā: Latvijā - 2,5%, pretēji vidējam rādītājam Eiropā - 6,7%.

Andris Bite, LDDK prezidents uzsver: “Mēs atpaliekam no Eiropas rādītājiem par 2,7 reizēm. Arī no kaimiņvalstīm atpaliekam: Igaunijā - 6,4%, studējošo izvēlas studēt matemātiku, dabaszinības, mēs atpaliekam 2,6 reizes, Lietuvā - 4,8%, un mēs atpaliekam 1,9 reizes, tas ir satraucošs signāls par Latvijas ekonomikas perspektīvu”.

Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina par būtisku nākotnes speciālistu trūkumu STEM/STEAM jomās, kas turpinās pieaugt.

Prognozēs redzams īpaši liels iztrūkums cilvēkiem ar profesionālo vidējo izglītību inženierzinātnēs un tehnoloģijās. 2030. gadā pieprasījums prognozēts 62,9 tūkst., bet piedāvājums tikai 50,8 tūkst. - tātad pietrūks aptuveni 12,1 tūkst. cilvēku. Līdz 2040. gadam plaisa palielinās gandrīz trīskārtīgi: pieprasījums 72,1 tūkst., piedāvājums tikai 40,2 tūkst., tātad 31,9 tūkst. cilvēku deficīts. Lielā mērā deficīts ir tieši uz šīm profesiju grupām: tehniķiem, elektrotehnikas speciālistiem, mehānikas un mašīnbūves speciālistiem, iekārtu uzturēšanas un tehnoloģisko procesu speciālistiem.

Dabaszinātņu pamati jāstiprina jau pamatskolā, tā ir vienīgā iespēja mainīt šī brīža prognozes nākotnes darba tirgum un ekonomikai. Centralizēts eksāmens ļaus iegūt salīdzināmus datus par skolēnu zināšanām un saprast, kur nepieciešams papildu atbalsts skolēniem, pedagogiem un skolām.

LDDK vienlaikus atbalsta minimālā centralizēto eksāmenu sliekšņa atcelšanu kā nosacījumu pamatizglītības apliecības saņemšanai.

“Zināšanas ir jāmēra, bet eksāmens nedrīkst kļūt par sodu. Skolēnam ar vājākām zināšanām ir jāsaņem atbalsts, nevis jāaizver durvis uz pamatizglītības pabeigšanu. Savukārt tiem, kuri vēlas turpināt izglītību nākamajā līmenī, eksāmena rezultāts ir objektīvs zināšanu apliecinājums un sava veida ieejas biļete nākamajam izglītības posmam,” norāda Andris Bite.

Šāda pieeja ir saderīga ar OECD uzsvaru uz objektīvu skolēnu sasniegumu vērtēšanu, vienlaikus nepieļaujot, ka stingras prasības kļūst par nepamatotu šķērsli izglītības turpināšanai.

Valdības rīcības plānā izglītības jomā uzsvērta izglītības kvalitātes stiprināšana un vispārējās izglītības satura pilnveide. LDDK ieskatā dabaszinību eksāmens ir būtisks instruments, lai šos mērķus īstenotu datos balstīti.

“Astoņi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai lemtu. Latvija šo lēmumu vairs nedrīkst atlikt,” uzsver LDDK.

LDDK aicina valdību ieviest centralizēto dabaszinību eksāmenu 9. klasē no 2026./2027. mācību gada, vienlaikus nodrošinot, ka eksāmena rezultāts pats par sevi nav šķērslis pamatizglītības pabeigšanai.

“Zināšanas ir jāmēra. Rezultāti ir jāizmanto, lai uzlabotu izglītības kvalitāti. Skolēnam ir jābūt iespējai turpināt izglītību. Lēmumu par dabaszinību eksāmena ieviešanu atlikt vairs nedrīkst,” uzsver LDDK prezidents Andris Bite