Latvijā sāk operāciju "Vilkatis"; ko tā paredz?

Latvijā šodien sākta operācija "Vilkatis", kuras laikā visi atbildīgie dienesti veiks sinhronizētas darbības nelegālās migrācijas ierobežošanai, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka operācija sākta pēc Kulberga iniciatīvas, kā arī aizsardzības un iekšlietu nozares veiktā situācijas izvērtējuma, lai nodrošinātu Latvijas austrumu robežas drošību.

Operāciju koordinē Valsts kancelejas Krīzes vadības centrs, bet tās īstenošanā galvenokārt iesaistās Iekšlietu ministrijas dienesti - Valsts robežsardze (VRS) un Valsts policija (VP) -, kā arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Aizsardzības ministrija nodrošinās NBS turpmāku iesaisti VRS atbalstam, palielinot personāla skaitu un materiāltehnisko nodrošinājumu, tai skaitā jauno tehnoloģiju izmantošanu, ietverot bezpilota gaisa lidaparātus, helikopterus un lidmašīnas.

VRS, VP, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Valsts drošības dienests un NBS nodrošinās operatīvās informācijas apmaiņu par nelikumīgas robežas šķērsošanas mēģinājumiem un tajos iesaistītajām personām, tai skaitā par iespējamu personu iesaistīšanu nelegālās migrācijas organizēšanā.

Savukārt Ārlietu ministrija nodrošinās sadarbību un koordināciju ar Lietuvu, Igauniju un Poliju attiecībā uz nelikumīgas robežas šķērsošanas un sekundārās migrācijas plūsmas ierobežošanu.

Tieslietu ministrija vērtēs, vai ir pietiekamas Krimināllikumā noteiktās sankcijas par personu nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu, nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā un ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju iegūt likumīgas uzturēšanās tiesības.

Kulbergs šodienas preses konferencē atklāja, ka operācijas norise plānota līdz augusta beigām. "Ja viss notiek pēc plāna, esam pārliecināti, ka veiksim pietiekami nopietnus sitienus pa sistēmu, kura nebūs vairs interesanta," operācijas mērķi raksturoja premjers.

Tam seko jautājums par to, kā robeža tiks uzraudzīta, lai vispār nebūtu iespējams tai tikt pāri, bet šobrīd svarīgi ir padarīt Latvijas robežu neinteresantu nelegālajiem migrantiem. Ja būs nepieciešams, Latvija iešot palīgā arī Lietuvai, Igaunijai vai Polijai, jo pati šī problēma migrējot. "Bet mēs nedrīkstam būt vieglākā vieta," uzsvēra Kulbergs.

Premjers neminēja operācijas konkrētas izmaksas, jo, iespējams, jautājumu varēšot sakārtot nedēļas laikā, tādēļ par konkrētiem skaitļiem varēšot atbildēt tad, kad operācija būs noslēgusies. Iepriekš cilvēkresursu nodrošināšanai uz robežas esot tērēti papildu 22 miljoni eiro, tomēr, pēc premjera paustā, tas neesot ilgtermiņa risinājums.

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis preses konferencē uzsvēra, ka NBS jau piecus gadus sniedz atbalstu VRS un to turpinās darīt.

Kā norādīja Melnis, tikai fiziska karavīru izvietošana nenodrošinās pilnvērtīgu robežas aizsardzību nelegālās imigrācijas ierobežošanai, šī problēma jārisina arī ar jaunākajām tehnoloģijām. Operācija koncentrēsies uz jauno tehnoloģiju pielietošanu, lai savlaicīgi identificētu, spētu reaģēt, izsekot imigantus vai to pārvadātājus pirms tie nokļuvuši līdz robežai, skaidroja Melnis.

Operācijā izmantos bezpilota lidaparātus, sistēmas, videonovēršanu. NBS jau ir nosūtījuši ievērojamu skaitu ar personālsastāvu un šīm sistēmām uz robežu, sacīja Melnis. Viņš norādīja, ka NATO spēki šajā operācijā netiks iesaistīti.

Savukārt iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) pauda, ka operācijā apvienoti iekšlietu un aizsardzības resori, pastiprinot robežsardzes kapacitāti, informācijas apmaiņu starp dienestiem, paplašinot moderno tehnoloģiju izmantošanu.

Dombrava pauda, ka operācijas laikā tiks pastiprināta Latvijas austrumu robežas apsardzība, nodrošināta ciešāka VRS, VP, NBS un drošības dienestu sadarbība un intensīvāk izmantotas bezpilota lidaparātu sistēmas nelegālo robežsķērsotāju agrīnai atklāšanai un aizturēšanai.

Lai efektīvāk risinātu hibrīdapdraudējumu Latvijai un stiprinātu robežkontroles spējas, Ministru kabinets sēdē otrdien lems par īpašas darba grupas izveidi ar konkrētiem uzdevumiem, tā paaugstinot robežas pārkāpēju ierobežošanas pasākumu efektivitāti, kā arī nodrošinot koordinētu un saskaņotu rīcību ar Lietuvu, Igauniju, Poliju un citām reģiona valstīm.

Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle žurnālistiem atklāja, ka darba grupas sastāvā būs eksperti no Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, taktisko operāciju veicējorganizācijām un institūcijām, no NBS, VRS un VP. Šādas darba grupas galvenie mērķi, pēc Zīles skaidrotā, bez nelegālās robežšķērsošanas skaita samazināšanas, būs arī samērot valsts tiesisko reakciju šādos gadījumos, kā arī sniegt priekšlikumus VRS kapacitātes uzlabošanai, lai ar nelegālajiem migrantiem varētu tikt galā ilgtermiņā.

Viņš atzina, ka problēmai nepieciešami kompleksi risinājumi. Zīle uzsvēra, ka ir nepieciešama plaša komunikācija par šo jautājumu ne tikai valsts iekšienē, bet arī uz āru, tai skaitā nelegālo migrantu mītnes zemēm, lai nodotu ziņu, ka Latvija nav pievilcīgs tranzīta koridors, lai nokļūtu tālāk Eiropā. Tāpat nepieciešami dažādi risinājumi, kas skar tiesisko regulējumu.

Zīle arī uzrunāja sabiedrības locekļus nekādā veidā neiesaistīties nelegālo migrantu pārvadāšanā vai slēpšanā, bet informēt atbildīgās iestādes par to, ja kas tāds tiek piedāvāts.

Paredzēts, ka operācijas gaitā nelegālo migrantu fiksēšanai, aizturēšanai, kā arī visas Latvijas austrumu robežas aizsargāšanai intensīvāk tiks izmantotas mūsdienu tehnoloģijas. Pastiprināti tiks ieviestas bezpilota lidaparātu sistēmas pierobežā, lai efektīvāk veiktu nelegālo migrantu agrīnu fiksēšanu, kā arī aizturēšanu, ja robeža šķērsota nelegāli.

Aizvadītajā nedēļā pēc valdības sēdes premjers žurnālistiem teica, ka augustā tiks veiktas būtiskas iekšlietu un aizsardzības resora preventīvas darbības, lai maksimāli ierobežotu nelegālo migrantu plūsmu uz robežas, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža.

Premjers arī uzsvēra, ka valsts drošības uzturēšanai valdība izskata visus iespējamos variantus, kādā veidā risināt nelegālās migrācijas problēmu.

Kā skaidroja Kulbergs, tas nozīmē, ka Pāternieku robežpunkta slēgšana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir viens no variantiem, lai gan "šobrīd to neapstiprinām, jo nelegālās migrācijas plūsma nav konkrētajā robežšķērsošanas vietā, bet ārpus tās".

Vaicāts, cik lielā mērā ekonomiskie apsvērumi ietekmē iespēju vēl neslēgt Pāternieku punktu, premjers atbildēja, ka primārais ir drošības jautājums.

Arī iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) apliecināja, ka notikusi vienošanās par vēl ciešākiem sadarbības formātiem ar Aizsardzības ministriju un NBS, lai novērstu mēģinājumus Latvijā ievest robežpārkāpējus.

"Tāpat tiek vērtēti dažādi citi varianti, kā varam rīkoties, lai šo [nelegālo migrantu] skaitli nosistu līdz nullei," izteicās ministrs.

Lūgts komentēt to, ka valdība tomēr nav lēmusi par viņa ierosinājumu slēgt Pāternieku robežpunktu, ministrs atbildēja, ka konkrētā robežpunkta darbības apturēšana ir viens no rīcības variantiem, bet vienlaikus ir ļoti labi, ka ir apzināti dažādu institūciju viedokļi šajā jautājumā.

Runājot par apstākļiem, pie kādiem valdība varētu atgriezties pie šī jautājuma, ministrs norādīja, ka citās valstīs līdzīgi lēmumi ir pieņemti, saasinoties problēmām robežkontroles punktos. Attiecīgi šādos apstākļos lēmumu par robežpunkta slēgšanu varot pieņemt strauji.

Premjers Dombravas teikto papildināja, norādot, ka jāvērtē, kura no metodēm visvairāk sasniedz mērķi, lai gan līdz ministra pieminētajai "nullei nekad nenonāksim".

Vienlaikus esot jāpieliek visvairāk pūles tehnisko līdzekļu pielietošanā, tāpēc augustā tiks sniegta informācija par ieplānotajām darbībām, kurās iesaistīti arī NBS, skaidroja amatpersonas.

"Tajā skaitā aizsardzības ministrs paziņojis, ka tiks veiktas arī mācības un arīdzan mūsu sabiedrotie spēki būs daudz vairāk izvietoti tuvāk robežai, un šo mācību pasākumu izmantos robežas stiprināšanai," uzsvēra premjers.

Aizsardzības ministrijā aģentūrai LETA papildināja, ka augustā un septembrī tiek plānotas vairākas militārās mācības Sēlijā un Latgalē. Šajās mācībās piedalīsies arī NATO sabiedrotie, bet vienlaikus mācību organizēšana nav tiešā veidā saistīta ar nelegālās migrācijas apkarošanu.

Vienlaikus jau kopš 31. jūlija Pāternieku robežkontroles punktā robežkontrole nav iespējama informācijas sistēmu tehnisku traucējumu dēļ. Valsts robežsardze iepriekš aicinājusi robežšķērsotājus nepieciešamības gadījumā izmantot Medininku vai Šalčininku robežšķērsošanas punktus uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas.

Latvijā līdz gada beigām Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības režīms, kas noteikts saistībā ar Baltkrievijas radīto paaugstināto nelegālās migrācijas spiedienu.